Ko dara zintnieks

 Zintnieks VOLDIS PRANCĀNS, 
 

Biedrības Viedums vadītājs. (biedriba.viedums@inbox.lv),

bijis kultūras darbinieks, režisors, Liepājas kultūras komisijas priekšsēdētājs. Beidzis Starptautisko profesionālās dziedniecības akadēmiju.

Vispasaules dziednieku un ekstrasensu līgas sertificēts dziednieks – ekstrasenss.

Konsultē klientus arī neklātienē, nosaka veseluma stāvokli pēc fotogrāfijas,

iezīmē ūdens āderes īpašumu kartēs un mājokļu plānos

(arī no attāluma, pieslēdzoties caur saimnieka foto).

Apkopojis dažas citu seno tautu zināšanas par cilvēka būtību, atradis to sakarības ar baltu dzīvesziņu un Dievatziņu, atspoguļojumu dainās,

kas ļauj labāk izprast latvietību, meklēt savu Laimi.

Interesentu grupām ir iespēja aicināt zintnieku pie sevis vai organizēti ierasties Liepājā, lai papildinātu savus priekšstatus par tēmām:

Tautisks festivāls Ma-Dara Ziemupē 2013.

Ziemupē 24.08.2013. vienojamies ar Latviskās dzīvesziņas centra ZALTIS vadītāju Guntu Sauli (Dombrovsku) par kopīgu uzstāšanos informatīvi muzikālā pasākumā Ma-Dara.

Austrasdienās dziedam tautasdziesmas

http://www.youtube.com/watch?v=kzMbKzZ_swA&feature=player_detailpage

Tautiskais vs kristīgais

https://www.youtube.com/watch?v=IaGOO4Hjxxo&feature=player_detailpage

Latvieši pieprasa tiesības Latvijā kopt SAVU garīgo praksi!

Rīgā, 2013. gada 2. janvārī.

Latvijas Republikas Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
Sabiedrības saliedētības komisijai

Latvijas Dievturu sadraudzes atklātā vēstule par papildus brīvdienām reliģiskajos svētkos

Latvijas Dievturu sadraudze vērš Jūsu uzmanību uz jauniem mēģinājumiem šķelt sabiedrību pēc reliģiskās pārliecības.

Reformu partija (RP) ir ierosinājusi ieviest valstī papildu reliģisko svētku brīvdienas, kas balstītas uz personas reliģisko pārliecību un, konsultējoties ar atsevišķu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"

Latvisko mūža goda svinēšana

Seminārs godu rituālu vadītājiem un interesentiem

Liepājā, folkloras centrā „Namīns”, Bāriņu ielā 32, Vecliepājā, 2013.g. 26.janvārī, 11.00-16.00

Rīko: Latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS sadarbībā ar biedrību Viedums un Atštaukām

Semināra nolūks : sniegt atbalstu latvisko godu rituālu vadītājiem un interesentiem

Ieskats latviešu mūža godu seminārā

http://dziveszinazaltis.blogspot.com/2012/12/seminara-gimenu-godi.html

Baltu sakrālais mantojums

       24. un 25. novembrī Rīgā aizvadīta konference „Baltu sakrālais mantojums”, kuru rīkoja Ilze Liepiņa un Inta Blūma -Vītola. Pasākuma ievadrunā organizatores teica, ka konference domāta ļaudīm, „kam sirds deg par Latviju”. Patīkami bija redzēt pilnu zāli un, kā atzina rīkotājas, nācās pat atteikt dalību vairākiem desmitiem interesentu. Tomēr plānots, ka 9. un 10. februārī konference kā jauki iesākta tradīcija varētu turpināties.
        Kā pirmā uzstājās Ludmila Kortunova, dedzīga ģeoloģisko procesu pētniece. Zinātniece pastāstīja, kā Latvijai būtu jāattīstās laikā, kad uz Zemes aktivizējušies tektoniskie procesi – vulkāni, cunami, zemestrīces, utt.

RAINIS PAR LATVIEŠU TICĪBU

Viss nu ir sasniegts, Latvija ir, - bet mums nav vieglāk.
(KR 15, 231.)
Katru gadu pīšļu kārta
Virsū bira atmiņai.
Simtu gadu putekļos
Nost atmiņa nosmakusi.
(KR 14, 64.)
Ej, vāci tevi sauc un jaunais Dievs!
Ej, pārdod tēviju un posti tautu!
(KR 14, 45. – Ģimnāzijas gadu ”Imanta”)
 Dabas tautas labsirdīgas visur, naivas, - top uzveiktas ne vien caur varu, bet arī viltu.
(KR 14, 96.)
Kad Imants nav bijis, - tad viņš būs.
(KR 14,97.)
Imanta top celts no tautas. Kas naida spēks? Kas grib, lai Imanta guļ? Bailīgie, melnie vai dogmatiķi – kosmopolīti.
(KR,14 107.)

LATVIETIS DIEVATZIŅAS MEKLĒJUMOS

Voldis Prancāns

Garīgās attīstības meklējumos demokrātijas apstākļos latvietis neturas tikai pie kristietības vai ateisma, bet droši vērš skatienu uz jebkuras tautas "pūra lādi" - varbūt to atslēgas noder latviskās jeb baltu Dievatziņas, dzīvesziņas atklāsmei. Lai arī krustneši gadsimtiem fiziski nīcināja latviešu zintniekus un citus viedos latviska gara nesējus, daudz kas palicis iekodēts Dainās un teikās. Intuitīvi jūtam, ka Tibetā un Indijā ir saglabājusies radniecīga pieeja pasaules uztverei. Ceru, ka no tā ar laiku izaugs arī svaigi latviskās Dievatziņas asni, kas pacels latvieša dvēseli tikpat cienījamos augstumos. Lasot Vēdas, Upanišadu, atrodam līdzību ar kosmogoniskajām tautas dziesmām. Tas varētu liecināt par objektīvu realitāti, kas bagātina mūsu garīgo dzīvi, izpratni par šo Dieva pasauli, kā tā iekārtota, kur tajā ir mums paredzētā vieta.