Garīgās attīstības meklējumos demokrātijas apstākļos latvietis
neturas tikai pie kristietības vai ateisma, bet droši vērš skatienu uz
jebkuras tautas "pūra lādi" - varbūt to atslēgas noder latviskās jeb
baltu Dievatziņas, dzīvesziņas atklāsmei. Lai arī krustneši gadsimtiem
fiziski nīcināja latviešu zintniekus un citus viedos latviska gara
nesējus, daudz kas palicis iekodēts Dainās un teikās. Intuitīvi jūtam,
ka Tibetā un Indijā ir saglabājusies radniecīga pieeja pasaules
uztverei. Ceru, ka no tā ar laiku izaugs arī svaigi latviskās
Dievatziņas asni, kas pacels latvieša dvēseli tikpat cienījamos
augstumos. Lasot Vēdas, Upanišadu, atrodam līdzību ar kosmogoniskajām
tautas dziesmām. Tas varētu liecināt par objektīvu realitāti, kas
bagātina mūsu garīgo dzīvi, izpratni par šo Dieva pasauli, kā tā
iekārtota, kur tajā ir mums paredzētā vieta. Domāju, ka latviešu sencis pirms tūkstoš gadiem nebija aprobežotāks par arābiem, ebrejiem, ķīniešiem vai indiešiem. Mēs tikpat labi mācējām saskatīt Dieva klātbūtni it visā, arī sevī. Tāpēc Mozus vīzijas ar dievišķām pamācībām, kā, piemēram, viņam izdzīvot tuksnesī, kā celt telti, kā audzināt savus bērnus, u.c., ko lasāt Vecajā derībā, lāgā uz mani neattiecas. Manuprāt, muļķīgi būtu domāt, ka Dievs ar žīdiem runā, bet ar latviešiem nē. Vai - ka pirms tūkstoš gadiem runāja, bet tagad klusē.
Īstenībā mans Radītājs vienmēr ir kopā ar mani, jo mans Gars ir Viņa sastāvdaļa. Un mana Dvēsele un Miesa ir Viņa Miesas sastāvdaļa, jo viss, kas ir, - ir Viņa radīts. Ar kādiem vārdiem apzīmēt, nosaukt Dievišķās Hierarhijas Personālijas, nav būtiski. Latviskie vārdi, senču lietotie nosaukumi arī ir tikpat labi, žēl tikai, ka tos mazliet diskreditējuši Latvijā valdošie svešu kultūru spēki pēdējā tūkstošgadē, cenšoties nolikt sadzīves līmenī, aprobežojot ar folkloru. Tomēr japateicas arī E.Brastiņam un citiem Dievturu kustības atjaunotājiem, kas ieguldījuši lielu un svētīgu darbu latviešu senticības pētījumos. Savukārt Tibetas un Indijas pieredze palīdz saprast, no kā jāizvairās šajā ceļā, lai nenonāktu turpat, kur kristieši vai islamisti, kuru reliģiskās organizācijas ir tik ļoti apgrūtinātas ar cīņu par varu, ietekmi uz sabiedrību, valdību un pasaules politiku, kā arī mantas, naudas un personāla problēmām, ka tīrai Dievatziņai pietrūkst telpas.
Izmantosim jebkuru praksi, kas palīdz atbrīvot Dvēseli no sārņiem, lai sarunātos ar Radītāju un īstenotu savas šīsdzīves misiju!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru