13 februāris, 2014

SŪTĪT MĪLESTĪBU

13.02.2014. laikrakstā Kurzemes Vārds publicēta intervija:

PARUNĀSIM PAR TO

Daiga Lutere:

Voldis Prancāns sacīja, ka zinību apguve Profesionālās dziedniecības akadēmijā bija intuīcijas vadīta nepieciešamība viņa garīgajai attīstībai. Akadēmijā lekcijas lasīja vairāk nekā trīsdesmit profesionālu dziednieku, ekstrasensu, psihologu, mediķu u.c. Tagad V.Prancāns pats ir sertificēts dziednieks un ekstrasenss, izveidojis biedrību "Viedums". Lūk, viņa pārdomas un atziņas.

     Mācībstundas dvēselei
Redzi, viena lieta ir pazīt un lepoties ar savas tautas kultūras bagātībām, bet daudz būtiskāk - tās reāli izmantot savā dzīvē. Mēs esam pieņēmuši, ka katram cilvēkam ir dvēsele, taču pastāv arī reāla energoinformatīva substance, ko sauc par tautas dvēseli. Ja mēs piekopjam svešas reliģijas, kalpojam svešām tautām, mūsējā nīkuļo. Tāpat tagad varu teikt, ka nav nāves. Man vajadzēja vairākus gadus pavadīt kapsētu pārvaldē, lai to izjustu, kaut vēl jaunībā biju lasījis gudrajo atziņu, ka nāve ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Cilvēks sastāv no trim daļām: gara, dvēseles un miesas. Mūsdienās aizvien vairāk arī akadēmisko aprindu zinātnieki gatavi to pieņemt. Fiziskā ķermeņa sabrukšana nav cilvēka nāve. Es neesmu šis ķermenis. Fizisko iemiesošanos dvēsele var veikt neskaitāmas reizes. Ja kāds man lūdz ielūkoties savā iepriekšējā dzīvē, tad jautāju, kurā īsti no daudzajām, jo tas nav svarīgi. Vajag pildīt dvēseles pašreizējos uzdevumus tagad - šajā dzīvē. Katra dvēsele iemiesojas ar mērķi iegūt konkrētu, tieši šai dvēselei vajadzīgu pieredzi, no kuras izdarītie secinājumi kļūst par ieguvumu garīgajai attīstībai.

    Veselība
Uzskatu, ka savu veselību var atgūt tikai cilvēks pats. Mums ir daudz valsts un pašvaldības iestāžu, kuru nosaukumos ir vārds "veselība". Taču tas nav korekti, jo tās organizē slimošanu vai ārstēšanu, nevis uzņemas atbildību par manu veselību. Jāsaprot, ka atbildība par personīgo veselību ir tikai katra paša rokās. Esmu ieguvis pārliecību, ka cilvēka veselību veido gara, dvēseles un miesas kopība - veselums. Fiziskajā plānā jeb miesā parādās tikai sekas no dvēseliski neizpildītajiem uzdevumiem.
Mums katram ir ne tikai fiziskais, bet arī 12 smalkie ķermeņi, kas ir sasaistē ar fizisko caur informatīvi enerģētiskajiem centriem jeb čakrām. Katram smalkajam ķermenim ir savas funkcijas, un cilvēka dvēseles uzdevumi ir „ierakstīti” šajos 12 ķermeņos. Ja mājasdarbs netiek pildīts, tad atbilstošajā čakrā pietrūkst enerģijas un tās ietekmes zonā esošie orgāni un sistēmas sāk nīkuļot. Ja šo situāciju ignorējam, parādās slimības simptomi. Bet to cēlonis nav fiziskajā plānā, bet gan neizpildītajos uzdevumos. Labs dziednieks var redzēt, cik daudz enerģijas ir katrā čakrā. Izskaidrojot situāciju, klients saprot, kas darāms, lai tiktu pie veselības. Nejaušību dzīvē nav. Nav arī sliktas pieredzes. Viss, kas ar mums notiek, ir tādēļ, lai mēs no piedzīvotā izdarītu pareizos secinājumus. Kad uzdevums ir izpildīts, enerģija atjaunojas un slimības pazūd. Jebkuras.
Attiecības
  Cilvēkiem dzīvē mēdz būt visdažādākās attiecības. Tiek piedzīvotas iemīlēšanās un šķiršanās. No katrām attiecībām mums ar pateicību jāpieņem tas, ko tajās esam ieguvuši. Atcerieties - otru cilvēku nav iespējams pārtaisīt! Jo katra dvēsele ir suverēna. Tas attiecas arī uz ģimenes locekļiem, attiecībās ar kuriem jāizslēdz privātīpašnieciskums. Mēs varam mainīt tikai savu attieksmi, uzskatus, pasaules uztveri, un tā katram ir individuāla. Tava pasaule nekad nebūs līdzīga manējai. Par kaut ko, kas mūs abus saista, varam parunāt, varbūt pat vienoties par sadarbību, bet katram pašam jābūvē sava pasaule. Mēs to veidojam no elementiem, uz kuriem īpaši koncentrējam uzmanību. Tā ir tikai mana izvēle, vai, piemēram, parkā priecājos par dziedošu putniņu vai gānos par suņu kakām.
Sirds gudrība
    Sirds čakra ir centrālā mūsu ķermenī, gādā par saskaņu jeb harmoniju starp visiem smalkajiem ķermeņiem, jo to uzdevumi var būt arī pretrunīgi. Mēdzam teikt: "Tu salauzi manu sirdi!" vai "Man sirds iekrita papēžos." Tūkstošiem gadu latvieši zinājuši šos teicienus un mums šīs patiesības nav jāmeklē ne pie hinduistiem, ne kaut kur citur. Visa nepieciešamā sirds gudrība ir mūsu pašu Dainās un sakāmvārdos. Tie ir mūsu īstie Svētie raksti. To atgādināja arī Vaira Vīķe-Freiberga, ka vispirms jāsāk ar savas identitātes apzināšanos, jo tikai tad latvieši Latvijā var iegūt jēgpilnu dzīvi, kas ir laimes priekšnoteikums. Vismaz 800 gadus mūs mēģinājuši padarīt par skrūvītēm svešā mehānismā, par kalpiem svešiem dieviem. Bet mūsu senči nekad nav bijuši bezdievji. Latvju Dainu Dievs ir labsirdīgs un mīļš. Kad latvietis vēršas pie Dieva pēc padoma, tas arī vienmēr tiek saņemts. Latviešu Dievam nav nekādas līdzības ar ebreju Jahvi. Dainās nav pasaules duālisma un ļaunuma personifikācijas. Ir svarīgi apzināt savas tautas sakrālos priekšstatus, garīgo satversmi, ko par savas dzīvības cenu aizstāvējuši neskaitāmi tūkstoši mūsu senču .
Tie ļaudis, kuri sludina, ka ir neticīgi, varbūt tomēr intuitīvi jūt, ka pastāv kāds augstāks spēks, kaut kas vairāk par šo fizisko realitāti. Bērēs, kad tuvinieki stāv pie aizgājēja kapa, gluži vai redzams ir jautājums, kas rosās viņu galvās: "Vai tiešām tas ir viss?!". Varu apliecināt, ka nē, nav viss. Arī mūsu senči to lieliski zināja, jo ne velti latviešiem ir veļi, aizgājušo tuvinieku astrālie dvīņi, ar kuriem iespējams sazināties. Daži to veic sapņos, citi redz vai citādi jūt viņu klātbūtni. Senču dvēseles sniedz mums savu spēku un atbalstu sarežģītās dzīves situācijās. Izsenis mēs esam rudenī veltījuši laiku veļu godināšanai. Kristietības ietekmē šī tradīcija pārvērsta par mirušo piemiņas dienu.
     Kas ir ļaunums?
   Ļaunums principā neeksistē. Kādu redzam ļaunu cilvēku? Niknu, vārdos asu, uzbrūkošu, dusmīgu. Dziednieks redz, ka viņam trūkst mīlestības. Tas ir nedabiski, jo Dievišķās mīlestības okeāns ir neizmērojami liels un mums ir privilēģija to ņemt, lai dotu tālāk citiem - neierobežotā daudzumā.
Smeliet no šī dievišķā okeāna un dāviniet visiem, kuriem vajag! Sūtiet to domās kā dāvanu paciņu, piemēram, vienmēr neapmierinātajai vīramātei, dusmīgajam priekšniekam, utt.! Pēc šāda domu sūtījuma saņemšanas adresāti brīnumainā kārtā kļūst laipnāki. Mīlestība mums katram ir vitāli nepieciešama. Cilvēki jūtas nelaimīgi, jo viņiem trūkst mīlestības un nav saprašanas, kur to ņemt. Tāpat kā suņi cīnās ap vienu kaulu, tā mēs plēšamies - kuram piederēs pēdējais vārds. Kurš to izcīna, tam uz īsu brīdi tiek gribētais enerģijas kumoss. Patiesībā tā ir bezjēdzīga cīņa, jo Visumā – Dieva ķermenī enerģijas pietiek visiem. Dažreiz ir vērts oponentam veltīt kādu labu domu. Tad tu kļūsti par tādu kā mīlestības sūkni un automātiski ar to piepildies. Dod un saņemsi caur to arī pats! Tik vienkārši.