Par latviešu garīgo satversmi - konference

Konference

Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.

Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī

Konferences tēma:

Tauta, kas jau vairāk kā 10 tūkstošus gadu šeit arusi zemi un audzinājusi bērnus dzimtajā valodā, kopš 12. gs. bija pieradusi izteikt savas domas arī vācu valodā. Nacionālās atdzimšanas laika inteliģence izglītību ieguva krievu un vācu valodās un arī atbilstošā garā. Arī mācību iestāžu garīgā atmosfēra veidojās pamatā krievu administrācijas vai vācu sīkburžuāziskās mentalitātes apstākļos.

Vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai (nācijai) kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Latvija aktīvi dodas uz koptu nacionālu valsti, un tā nepadodas kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau globālo finanšu un tirgus tīklos, tā kā atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma viltojumiem un apmelojumiem.

Tautisks festivāls Ma-Dara Ziemupē 2013.

Ziemupē 24.08.2013. vienojamies ar Latviskās dzīvesziņas centra ZALTIS vadītāju Guntu Sauli (Dombrovsku) par kopīgu uzstāšanos informatīvi muzikālā pasākumā Ma-Dara.

Latvieši pieprasa tiesības Latvijā kopt SAVU garīgo praksi!

Rīgā, 2013. gada 2. janvārī.

Latvijas Republikas Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
Sabiedrības saliedētības komisijai

Latvijas Dievturu sadraudzes atklātā vēstule par papildus brīvdienām reliģiskajos svētkos

Latvijas Dievturu sadraudze vērš Jūsu uzmanību uz jauniem mēģinājumiem šķelt sabiedrību pēc reliģiskās pārliecības.

Reformu partija (RP) ir ierosinājusi ieviest valstī papildu reliģisko svētku brīvdienas, kas balstītas uz personas reliģisko pārliecību un, konsultējoties ar atsevišķu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"

Baltu sakrālais mantojums

       24. un 25. novembrī Rīgā aizvadīta konference „Baltu sakrālais mantojums”, kuru rīkoja Ilze Liepiņa un Inta Blūma -Vītola. Pasākuma ievadrunā organizatores teica, ka konference domāta ļaudīm, „kam sirds deg par Latviju”. Patīkami bija redzēt pilnu zāli un, kā atzina rīkotājas, nācās pat atteikt dalību vairākiem desmitiem interesentu. Tomēr plānots, ka 9. un 10. februārī konference kā jauki iesākta tradīcija varētu turpināties.
        Kā pirmā uzstājās Ludmila Kortunova, dedzīga ģeoloģisko procesu pētniece. Zinātniece pastāstīja, kā Latvijai būtu jāattīstās laikā, kad uz Zemes aktivizējušies tektoniskie procesi – vulkāni, cunami, zemestrīces, utt.

RAINIS PAR LATVIEŠU TICĪBU

Viss nu ir sasniegts, Latvija ir, - bet mums nav vieglāk.
(KR 15, 231.)
Katru gadu pīšļu kārta
Virsū bira atmiņai.
Simtu gadu putekļos
Nost atmiņa nosmakusi.
(KR 14, 64.)
Ej, vāci tevi sauc un jaunais Dievs!
Ej, pārdod tēviju un posti tautu!
(KR 14, 45. – Ģimnāzijas gadu ”Imanta”)
 Dabas tautas labsirdīgas visur, naivas, - top uzveiktas ne vien caur varu, bet arī viltu.
(KR 14, 96.)
Kad Imants nav bijis, - tad viņš būs.
(KR 14,97.)
Imanta top celts no tautas. Kas naida spēks? Kas grib, lai Imanta guļ? Bailīgie, melnie vai dogmatiķi – kosmopolīti.
(KR,14 107.)

Es atceros

Stāvot muzejā pie atjaunotajiem 11. gadsimta tērpiem un rotām, brīnījos. Redzēju karaļu cienīgu skaistumu, bet man tika stāstīts par dzīvi nožēlojamās, dūmu pilnās būdiņās, par savstarpēju ķildošanos, melošanu un zagšanu.

Tad es brīnījos par dūšīgajiem karotājiem vikingiem, kas spēja pakļaut vai visas Eiropas piekrastes un lielos Krievzemes upju ceļus, kamēr mūsu tēvutēvu zemi vikingiem nācās apiet ar līkumu. Bet man tika stāstīts par neorganizētām ciltīm, kas allaž kādam maksājušas pakļautības meslus.

Miķeļdiena Dobelē

29. septembrī plkst. 13.oo Dobeles novadpētniecības muzejā notika
Ezoterikas biedrības ''Ceļš'' (Dobele) un ''Viedums'' (Liepāja)
sadraudzības pasākums: