Konference
Globalizācijas
laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.
Ernesta
un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.
Latvijas
Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī
Konferences
tēma:
Tauta,
kas jau vairāk kā 10 tūkstošus gadu šeit arusi zemi un
audzinājusi bērnus dzimtajā valodā, kopš 12. gs. bija pieradusi
izteikt savas domas arī vācu valodā. Nacionālās atdzimšanas
laika inteliģence izglītību ieguva krievu un vācu valodās un arī
atbilstošā garā. Arī mācību iestāžu garīgā atmosfēra
veidojās pamatā krievu administrācijas vai vācu sīkburžuāziskās
mentalitātes apstākļos.
Vai
latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai (nācijai) kopīga
ideoloģija, skaidri mērķi. Latvija aktīvi dodas uz koptu
nacionālu valsti, un tā nepadodas kādai rietumu federācijai.
Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau globālo finanšu un
tirgus tīklos, tā kā atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik
mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno
attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst
imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un
nacionālisma viltojumiem un apmelojumiem.


Garīgās attīstības meklējumos demokrātijas apstākļos latvietis
neturas tikai pie kristietības vai ateisma, bet droši vērš skatienu uz
jebkuras tautas "pūra lādi" - varbūt to atslēgas noder latviskās jeb
baltu Dievatziņas, dzīvesziņas atklāsmei. Lai arī krustneši gadsimtiem
fiziski nīcināja latviešu zintniekus un citus viedos latviska gara
nesējus, daudz kas palicis iekodēts Dainās un teikās. Intuitīvi jūtam,
ka Tibetā un Indijā ir saglabājusies radniecīga pieeja pasaules
uztverei. Ceru, ka no tā ar laiku izaugs arī svaigi latviskās
Dievatziņas asni, kas pacels latvieša dvēseli tikpat cienījamos
augstumos. Lasot Vēdas, Upanišadu, atrodam līdzību ar kosmogoniskajām
tautas dziesmām. Tas varētu liecināt par objektīvu realitāti, kas
bagātina mūsu garīgo dzīvi, izpratni par šo Dieva pasauli, kā tā
iekārtota, kur tajā ir mums paredzētā vieta.