KĀ IZMĒRĪT, VAI UN KĀDĀ MĒRĀ ESMU LATVIETIS

   Tautiskuma mērīšana pēc asiņu sastāva ir nepilnīga un var novest pie ačgārna priekšstata. Ar identitātes noteikšanas problēmas atspoguļojumu saskāros Cēsīs Pasaules latviešu saietā. Aptvēru, ka man ir universāls instruments, kas var līdzēt cilvēkam analizēt savas attiecības ar jebkuru objektu, arī ar latviešu tautu, Latvijas zemi, Latvijas valsti utt, utjpr. Instruments balstās Visuma struktūrā, ko cilvēkā redzam kā čakrālo sistēmu ar tām saistīto smalko ķermeņu funkcijām (kompetenci). Izklausās sarežģīti, bet reāli tie ir 8 testa jautājumi, uz kuriem atbild cilvēks pats, novērtējot skalā, piemēram no 0-5. Nē-0, jā-5, vai kaut kur pa vidu. Maksimālais vērtējums visā testā tādējādi sasniegs 40 punktus, kas ļaus apgalvot, ka esmu 100% piem. latvietis (vai turks utt). Tātad svarīgi ir precīzi noformulēt objektu, ar ko salīdzinām sevi. Piemēram, analizēšu savas (Volda Prancāna) attiecības ar Latgali. Pirmais jautājums - fiziskais - vai esmu dzimis un dzīvoju Latgalē. Dzimis un pirmos 17 gadus jā, bet visu pārējo dzīvi nē. Tātad vairāk par 3-4 punktiem nevaru likt. Otrais jautājums - vai izskatos pēc latgaļa un man ir bērni latgaļi. Ar izskatu tā kā viss kārtībā, arī bērni ir eiropeiski, bet tikai pa pusei latgaļu asiņu un nerunā latgaliski. Atkal vairāk par 3-4 punkti nebūs. Trešais jautājums - vai rūpējos par Latgali? Reizi gadā aizbraucu apkopt senču kapus un varbūt kāds cents manas nodokļu naudas caur valsts budžetu tur nonāk. Viens punkts, ne vairāk. Ceturtais jautājums - vai sadarbojos, draudzējos ar Latgali? Dibināju latgaļu biedrību, kongresos, konferencēs, valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sabiedriskos medijos un sociālos tīklos aktualizēju Latgales un latgaļu kultūras intereses. Bet visa tā vērtību grūti noteikt. Varbūt 3-4 punkti. Piektais jautājums, saziņa. Vai protu latgaliski un izmantoju to saziņā. Jā, protu un runāju, soc. tīklos rakstu - 5 punkti. Sestais jautājums - Vai jaužu Latgales problēmas jeb uzdevumus tuvākam un tālākam laikam? Identitātes, valodas, kultūrtelpas, ekonomikas, migrācijas utt - domāju, ka jā, 5 punkti. Septītais jautājums, vai esmu ko nesavtīgi ziedojis Latgalei? Pāris maisus ar grāmatām Latgales studentu centram un dažas vērtīgākās Arendoles muižas bibliotēkai. Sponsorējis savu necilo iespēju robežās kādas grāmatas izdošanu, dažu izplatīšanai - nekas dižs. Manas domas, idejas un enerģētiskais atbalsts grūti izmērāms. 3 punkti? Astotais jautājums vissmagākais, radošais elements - ko esmu radījis Latgalei? Latgaļu kultūras biedrību Liepājā ar latgaļu bibliotēku... Mūsdienu kolosālajās komunikāciju iespējās tā zaudējusi funkciju. Kāds no tās labums Latgalei? Varbūt ideoloģiskais, apziņai, ka ārpus Latgales dzīvo latgaļu vairāk, kā Latgalē un caur to mums ir iespējas ietekmēt visas Latvijas politiku labvēlīgāk pret Latgali? Ja nekautrēsimies savas izcelsmes un identitātes. 3 punkti? Skaitu kopā: 27-29 punkti. No 40 iespējamiem tie ir ap 70% Tātad, ja kāds man teiks, ka neesmu īsts latgalis, es varēšu argumentēti atbildēt, kāpēc esmu! . Kāds cits pēc saviem testa rezultātiem varbūt teiks - esmu latgalietis par vienu procentu! Arī labi. 100 vienprocentīgu latgaļu taču sanāk kā viens 100%

Analogi varam salīdzināties ar jebkuru citu objektu, piemēram, ideālo Latviju, Rīgu vai Kurzemi, līvu tautu, Latvijas valsti, Eiropu, Ameriku utt, utt Varbūt sanāks, ka kāds, piemēram, ir par 30% latvietis, 20% austrālietis, 30% amerikānis un 20% pasaules pilsonis. Verdiktu pieņems sirds – tieši sirds-apziņa ir izšķirošā un tā noteiks arī rīcību, lai kādā no aspektiem palielinātu svaru un audzētu identitātes elementus.  

Šo redz: Publisks

 

Latvietības atjaunošana

 https://www.tvnet.lv/6994499/saikne?fbclid=IwAR3gR1a_AboPFBABfJdIyS4RqXjCDbJe7Nr61URk59Lay-CrarIhj8Vmz-Q#down

Latviskā dzīvesziņa

Līdz ar krustnešu ierašanos tika grauta mūsu senču dzīvesziņa, kuras priekšstati mūsu rīcībā nonākuši caur dainām, teikām, sakāmvārdiem un citām tautas garamantām. Tā no paaudzes paaudzē nodeva universālās zināšanas par šīs pasaules kārtību, Visuma likumiem, struktūru, Gara, Dvēseles un Miesas vienotību, kas saistīšanās vajadzībām tika personificēta Dieva, Laimas, Māras un tiem pakārtotos tēlos. Senākajās garamantās, ko nav izkropļojusi kristietības ietekme, redzama loģiska, skaidra un vienkārša sistēma – pie Dieva vēršamies pēc padoma kā pie Augstākā saprāta ( vārda Dievs sākotnējā nozīme ir Debesis visās izpausmēs un aspektos, šodienas izpratnē tas ir Visums. Tā grafiskais simbols ir pusloks, kas asociējas ar debesjumu.) No Tā sagaidām radošumu, atbildes uz jebkuru jautājumu. Visuma materiālā, fiziskā, enerģētiskā izpausme ir personificēta Māras tēlā (grafiskais simbols krustukrusts, saukts arī par ugunskrustu), kas savukārt izpaužas visa veida mātēs (Meža māte, Zemes māte u.c.) un enerģētiskajās izpausmēs kā uguns, zibens un pērkons. Savukārt Laimas (Laimes) tēlā redzam dvēseles dzīves uzdevumu izpildījumu jeb likteni (grafiskais simbols kāšukrusts jeb svastika, sanskritā nozīmē laimi), kuras izpausme Dēkla atbild par bērnību, Dārta par darbīgo mūžu un Kārta par mūža noslēgumu. Dainās un teikās aprakstīti arī Dieva dēli un Saules meitas kā reālas būtnes, nākušas no Debesīm (Dieva) un ietekmējušas mūsu dzīvi dažādos apstākļos, arī Saules gada ritējumā. Mūsu senču dzīve gadu tūkstošiem ritējusi saskaņā ar dabu, harmonijā ar Visumu, pašpietiekamā dzīvesziņā, kurā garīgie, dvēseliskie un miesīgie aspekti netika dalīti, bet darbojās organiskā kopībā. Okupantu vardarbīgi uzspiestā reliģija kalpoja par kosmopolītisku instrumentu pakļauto tautu paverdzināšanai, turēšanai garīgā tumsībā un paklausībā. Šim nolūkam garīgie aspekti tika mākslīgi atdalīti un izteikti kosmopolītiskā mācībā – reliģijā. Atbrīvojoties no kroplā pasaules uzskata, jāatbrīvojas arī no tā nesēja – termina reliģija.

Mēs atzīstam sevi par senu, diženu baltu tautu pārstāvjiem, kas sevī nes neskaitāmu paaudžu laikā uzkrātu nacionālas kultūras pamatu. Seno radniecīgo baltu tautu – latgaļu, zemgaļu, sēļu, kuršu, kā arī līvu svešu varu uzspiestas sakušanas rezultātā radusies Latvijas valsts un zeme tomēr ir un paliek vienīgā vieta uz zemeslodes, kur varam saglabāt un attīstīt savu nacionālo identitāti – svarīgāko no visām – un tradicionālās kultūras mantojumu. Tikai šī – nacionālā kultūra ir idejiskais pamats un iemesls Latvijas valsts pastāvēšanai. Apstākļos, kad Latvijas valstī apmetušies uz dzīvi bīstami daudz vairāku citu tautību cilvēku, kam svarīgāk ir saglabāt savu etnisko, nevis iegūt latvisko identitāti, latvietības un latviešu kā pamatnācijas valsts ideja ir apdraudēta. Nepieciešams pārskatīt savus uzskatus un attiecības, atbrīvojoties no nevēlamām ietekmēm, kas var kaitēt latvietības attīstībai!

Ir svarīgi ieviest sabiedrībā un jo īpaši valsts institūcijās Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu (Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.)!

Jāatbrīvojas no svešu tautu reliģiju (judo/kristietības, islama, budisma u.c.) piekopšanas, par savas gara dzīves pamatu pieņemot latvisko tradicionālo dzīvesziņu, sakņotu senajās Dainās.

Voldis Prancāns, zintnieks, biedrības Viedums vadītājs