Mūsu - Indoeiropiešu reliģiozitāte

Starptautiski atzīta antropologa Hansa Gintera (Hans Guenther, 1891. – 1968.) pētījuma fragmenti - par indoeiropiešu (IDE) t.sk. baltu reliģiozitāti.

Tulkojis Guntis Kalnietis:
Viena no vistipiskākajām Indoeiropiešu reliģiozitātes pazīmēm ir tā, ka cilvēkam nav baiļu no Dieva.
Dievs tiek saprasts vai nu kā Kosmiskais Saprāts, kurš pārvalda Visumu ar dabas likumu palīdzību, vai cilvēka palīgs un ceļa biedrs. Cilvēkam ir atkarības sajūta no Dieva, tomēr viņu attiecības ir draudzīgas un nekādā gadījumā tās nav kunga un kalpa vai kunga un verga attiecības.
Dievs ir labs un viss labais nāk no Dieva. Dievs ir ceļa biedrs, padoma devējs un palīgs. Un arī cilvēks ir Dieva palīgs.

Par latviešu garīgo satversmi - konference

Konference

Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.

Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī

Konferences tēma:

Tauta, kas jau vairāk kā 10 tūkstošus gadu šeit arusi zemi un audzinājusi bērnus dzimtajā valodā, kopš 12. gs. bija pieradusi izteikt savas domas arī vācu valodā. Nacionālās atdzimšanas laika inteliģence izglītību ieguva krievu un vācu valodās un arī atbilstošā garā. Arī mācību iestāžu garīgā atmosfēra veidojās pamatā krievu administrācijas vai vācu sīkburžuāziskās mentalitātes apstākļos.

Vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai (nācijai) kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Latvija aktīvi dodas uz koptu nacionālu valsti, un tā nepadodas kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau globālo finanšu un tirgus tīklos, tā kā atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma viltojumiem un apmelojumiem.

Latvieši pieprasa tiesības Latvijā kopt SAVU garīgo praksi!

Rīgā, 2013. gada 2. janvārī.

Latvijas Republikas Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
Sabiedrības saliedētības komisijai

Latvijas Dievturu sadraudzes atklātā vēstule par papildus brīvdienām reliģiskajos svētkos

Latvijas Dievturu sadraudze vērš Jūsu uzmanību uz jauniem mēģinājumiem šķelt sabiedrību pēc reliģiskās pārliecības.

Reformu partija (RP) ir ierosinājusi ieviest valstī papildu reliģisko svētku brīvdienas, kas balstītas uz personas reliģisko pārliecību un, konsultējoties ar atsevišķu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"

Dievturība un indoeiropiešu reliģiozitāte: kopīgais un atšķirīgais

Kalnietis Baltu Krivulē 2012.
(pirmais no kreisās puses)

Jau kopš Renesanses laikmeta Rietumu pasaulē ir vērojama pastāvīga interese par savu seno garīgo mantojumu, ar to saprotot tautu pirmskristīgās tradīcijas.

Nenoliedzami, ka visām daudzajām indoeiropiešu tautām ir kopīgas saknes. Tālā aizvēsturē indoeiropieši (turpmāk IE) ir bijuši viena tauta ar kopīgu valodu, kas jau daļēji ir restaurēta, kopīgu teritoriju, par kuras atrašanās vietu vēl turpinās strīdi.

Loģiski, ka ir bijuši arī kopīgi ticējumi, kopēja reliģiozitāte – kopēja Tradīcija.

Cik tuva šai kopīgajai garīgajai Tradīcijai ir atjaunotā latviešu (baltu) reliģija - Dievturība?