02 novembris, 2017

Mūsu - Indoeiropiešu reliģiozitāte

Starptautiski atzīta antropologa Hansa Gintera (Hans Guenther, 1891. – 1968.) pētījuma fragmenti - par indoeiropiešu (IDE) t.sk. baltu reliģiozitāti.

Tulkojis Guntis Kalnietis:
Viena no vistipiskākajām Indoeiropiešu reliģiozitātes pazīmēm ir tā, ka cilvēkam nav baiļu no Dieva.
Dievs tiek saprasts vai nu kā Kosmiskais Saprāts, kurš pārvalda Visumu ar dabas likumu palīdzību, vai cilvēka palīgs un ceļa biedrs. Cilvēkam ir atkarības sajūta no Dieva, tomēr viņu attiecības ir draudzīgas un nekādā gadījumā tās nav kunga un kalpa vai kunga un verga attiecības.
Dievs ir labs un viss labais nāk no Dieva. Dievs ir ceļa biedrs, padoma devējs un palīgs. Un arī cilvēks ir Dieva palīgs.
Pasaule ir kā mūžīga kārtība, kurā arī cilvēkam ir sava vieta.
Debesis un Zeme, dievi un cilvēki, dabas stihijas un dzīvās būtnes – viss ir vienots vienā kārtībā un ritmā.
Dievišķās kārtības (sengrieķu val.- kosmos, sanskritā- rita, senpersiešu val.- aša, turklāt šādi jēdzieni ir tikai IE valodās) atspulgs ir kalendārs un dzīve saskaņā ar to. Tā arī viens no senās dievestības elementiem, kas ir diezgan labi saglabājies, ir tieši latviskā gadskārta.
Pat politeisma gadījumā dziļākā apziņas līmenī ir priekšstats, ka daudzie dievi ir tikai Viena Dievišķā dažādie aspekti.
Latviešu Dainu pasaules uzskatā ļaunums netiek uzskatīts par kaut ko substancionālu un varenu.
Arī nāve ir pasaules kārtības elements. Tātad arī nāve nebija arguments, lai uzturētu ticību vai morāli, kā tas ir ar jaunākām reliģijām.
Likteņa licēja Laima ir visos laikos bijusi viena no galvenajām latviešu (arī lietuviešu) dievietēm, kuras autentiskumu neapstrīd pat tādi folkloras pētnieki ar kristīgās teoloģijas izglītību, kā Haralds Biezais.
Liela loma ir senču godināšanai un priekšstatam, ka mirušie paliek piederīgi savai dzimtai un tautai.
Pasaule, daba ir sakrāla. Ir tendence uz panteismu (dabas dievišķošanu) un misticismu (tieša kontakta ar dievišķo, „draudzības” nozīmē). To pašu par cieņu pret dabu, visu dzīvo saka arī ļoti daudzas dainas.
Indoeiropiešu reliģija pieder šai pasaulei, nevis viņpasaulei.
Cilvēkam un Pasaulei ir vērtība. Pasaule nav nedz „bēdu ieleja”, nedz „grēcīga”. Arī dainu latvietis priecājas par šo pasauli un dzīvi.
Senie indoeiropieši bija brīvi zemkopji ar augstu pašvērtību, bet arī individuālisti. Nav sevis noniecināšanas.
Morāle ir auto-noma (sengrieķu „nomos”- likums), morāles likums ir sevī, nevis hetero- noma, uzspiesta ar baušļiem un bailēm no mistiskas elles. Mūsu tikumu mācība uzskata, ka būt labam cilvēku pamudina viņa sirdsapziņa, krietnu cilvēku piemērs un Dieva padoms.
Nav grēka jēdziena. Ārietis nenožēlo grēkus un nezemojas sava Dieva priekšā. Ārietis vēršas pie Dieva stāvus, paceļot rokas un acis uz Debesīm. Par senā latvieša tikumisko dzīvi pietiekoši skaidru liecību sniedz daudzās tikumu dainas.
Indoeiropiešu reliģija ir Saules un uguns (īpaši mājas pavarda uguns) reliģija.
Sākotnēji nebija ne tempļu, ne dievu tēlu. Senajā dievestībā bija gan sakrāli dabas objekti, gan arī mākslīgi veidotas kulta būves un priekšmeti. Indoeiropiešiem sākotnēji bija raksturīgas reliģiskās ceremonijas individuāli vai ģimenes lokā, nevis kolektīvās.
Senajā Indoeiropiešu reliģiozitātē nav vajadzības pēc Dievišķa Glābēja, Mesijas, Pestītāja, jo absurda ir pati glābšanās ideja. No kā gan būtu jāglābjas un kādēļ? Par to nerunā arī autentiskās dainas.
Tāpat nav raksturīgi pravieši vai kādas individuālas dievišķās atklāsmes. Mūsu Dievestības attīstība ir notikusi visā tautā.
IE reliģiozitātei nav raksturīgi izmainīti apziņas stāvokļi, ekstāze. Tiek cienīts līdzsvars, miers un paškontrole.
„Mierīgs cilvēks ir Dieva draugs” (Platons). Dainu reliģija runā par rāmumu.
Uz to var attiecināt Nīcšes izteikumu par veselīgu ticību vai reliģiskās psiholoģijas klasiķa Viljama Džemsa sacīto par veselas dvēseles reliģiju.
Arī cilvēka miesa, fiziskais veidols ir svarīgi. Cilvēks tiek uzskatīts par viengabalainu būtni, tiek atbalstīta vēlēšanās sasniegt ķermeņa un dvēseles harmoniju.Askētisms ir svešs, tas nevis līdzsvaro cilvēku, bet paralizē darbību.
IE reliģiozitāte ir tādas dvēseles reliģiozitāte, kura jūtas labi gan savā ķermenī, gan šajā pasaulē.
Ir atbildība par jauno paaudzi. Dzimumdzīve ir svēta, mājas saimniece ir savas dzimtas sargs.
Nav dogmu, drīkst būt reliģiski meklējumi.
Ticības saglabāšanai un izplatīšanai nav vajadzīga sabiedrībai pāri pacelta, hierarhiska organizācija – baznīca. Kur pasaule ir sakārtota, kur nav ne cilvēka, ne pasaules grēcīguma, tur šādai organizācijai nav jēgas.
Nav hipertrofētas ticības, kura noved pie reliģiskas neiecietības un fanātisma. Kā teicis Gēte - liela ticība liecina par seklu domu. Mēs runājam nevis par ticību, bet gan par Dieva atskārsmi, Dieva turēšanu apziņā.
Tātad nav arī misionārisma, kā savas ticības vairāk vai mazāk vardarbīgas uzspiešanas, jo ir cieņa pret citu cilvēku iekšējo pasauli. Tiek ievērota fiziska un garīga distance starp cilvēkiem, kuru pārkāpt ir nepieklājīgi.
Indoeiropieša mentalitātei ir sveša pārākuma apziņa, izredzētības sajūta savas ticības dēļ.
Tātad IE senā reliģiozitāte pieder pie t.s. dabiskajām reliģijām.
Tā ir brīvas, savu vērtību apzinošas personības dabiska uzvedība, kas izriet no veselīgas, dogmu nenomāktas domas.
Šeit nav piespiešanas uz Dieva pielūgšanu, nav neveselīgas eksaltācijas, nav vainas apziņas, ka kaut kas priekš Dieva ir izdarīts par maz.

  Nākas gan piekrist H.Gintera atziņai, ka IE reliģiozitāti ir grūti novērtēt tik augstu , kā tā ir pelnījusi, ja uz to skatās caur ģenētiski svešas reliģijas prizmu, kāda ir judeokristietība, kuras garā (tieši vai pastarpināti) mēs esam audzināti.

29 oktobris, 2017

Latviskā dzīvesziņa

Līdz ar krustnešu ierašanos tika grauta mūsu senču dzīvesziņa, kuras priekšstati mūsu rīcībā nonākuši caur dainām, teikām, sakāmvārdiem un citām tautas garamantām. Tā no paaudzes paaudzē nodeva universālās zināšanas par šīs pasaules kārtību, Visuma likumiem, struktūru, Gara, Dvēseles un Miesas vienotību, kas saistīšanās vajadzībām tika personificēta Dieva, Laimas, Māras un tiem pakārtotos tēlos. Senākajās garamantās, ko nav izkropļojusi kristietības ietekme, redzama loģiska, skaidra un vienkārša sistēma – pie Dieva vēršamies pēc padoma kā pie Augstākā saprāta ( vārda Dievs sākotnējā nozīme ir Debesis visās izpausmēs un aspektos, šodienas izpratnē tas ir Visums. Tā grafiskais simbols ir pusloks, kas asociējas ar debesjumu.) No Tā sagaidām radošumu, atbildes uz jebkuru jautājumu. Visuma materiālā, fiziskā, enerģētiskā izpausme ir personificēta Māras tēlā (grafiskais simbols krustukrusts, saukts arī par ugunskrustu), kas savukārt izpaužas visa veida mātēs (Meža māte, Zemes māte u.c.) un enerģētiskajās izpausmēs kā uguns, zibens un pērkons. Savukārt Laimas (Laimes) tēlā redzam dvēseles dzīves uzdevumu izpildījumu jeb likteni (grafiskais simbols kāšukrusts jeb svastika, sanskritā nozīmē laimi), kuras izpausme Dēkla atbild par bērnību, Dārta par darbīgo mūžu un Kārta par mūža noslēgumu. Dainās un teikās aprakstīti arī Dieva dēli un Saules meitas kā reālas būtnes, nākušas no Debesīm (Dieva) un ietekmējušas mūsu dzīvi dažādos apstākļos, arī Saules gada ritējumā. Mūsu senču dzīve gadu tūkstošiem ritējusi saskaņā ar dabu, harmonijā ar Visumu, pašpietiekamā dzīvesziņā, kurā garīgie, dvēseliskie un miesīgie aspekti netika dalīti, bet darbojās organiskā kopībā. Okupantu vardarbīgi uzspiestā reliģija kalpoja par kosmopolītisku instrumentu pakļauto tautu paverdzināšanai, turēšanai garīgā tumsībā un paklausībā. Šim nolūkam garīgie aspekti tika mākslīgi atdalīti un izteikti kosmopolītiskā mācībā – reliģijā. Atbrīvojoties no kroplā pasaules uzskata, jāatbrīvojas arī no tā nesēja – termina reliģija.
Mēs atzīstam sevi par senu, diženu baltu tautu pārstāvjiem, kas sevī nes neskaitāmu paaudžu laikā uzkrātu nacionālas kultūras pamatu. Seno radniecīgo baltu tautu – latgaļu, zemgaļu, sēļu, kuršu, kā arī līvu svešu varu uzspiestas sakušanas rezultātā radusies Latvijas valsts un zeme tomēr ir un paliek vienīgā vieta uz zemeslodes, kur varam saglabāt un attīstīt savu nacionālo identitāti – svarīgāko no visām – un tradicionālās kultūras mantojumu. Tikai šī – nacionālā kultūra ir idejiskais pamats un iemesls Latvijas valsts pastāvēšanai. Apstākļos, kad Latvijas valstī apmetušies uz dzīvi bīstami daudz vairāku citu tautību cilvēku, kam svarīgāk ir saglabāt savu etnisko, nevis iegūt latvisko identitāti, latvietības un latviešu kā pamatnācijas valsts ideja ir apdraudēta. Nepieciešams pārskatīt savus uzskatus un attiecības, atbrīvojoties no nevēlamām ietekmēm, kas var kaitēt latvietības attīstībai!
Ir svarīgi ieviest sabiedrībā un jo īpaši valsts institūcijās Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu (Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.)!
Jāatbrīvojas no svešu tautu reliģiju (judo/kristietības, islama, budisma u.c.) piekopšanas, par savas gara dzīves pamatu pieņemot latvisko tradicionālo dzīvesziņu, sakņotu senajās Dainās.

Voldis Prancāns, zintnieks, biedrības Viedums vadītājs

20 janvāris, 2015

Dievs un Cilvēks

https://www.youtube.com/watch?v=F3CNKQBSziU

29 maijs, 2014

Par kuršiem un līviem

https://www.youtube.com/watch?v=qumSD8xLL00
 https://www.youtube.com/watch?v=OJ_QM0i00cY

19 maijs, 2014

Baltu sakrālā mantojuma 5. konference

Ādažu kultūras centrā 17.-18.o5.2014. notika Baltu sakrālā mantojuma 5. konferencehttp://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&cad=rja&uact=8&ved=0CC8QFjAA&url=http%3A%2F%2Fwww.baltumantojums.lv%2F&ei=GG16U-jvE-X64QSIwoH4DQ&usg=AFQjCNFPdAVihk26-1ByP6l6ogeZNumcWA&sig2=S97OBB0kwA-I1rmDoOHL8A&bvm=bv.67229260,d.bGE








http://dziveszinazaltis.blogspot.com/2014/05/tevu-tevu-laipas-mestas-bernu-berni.html

07 maijs, 2014

Liepāja nomodā 17. 05. 2014.

Folkloras centrs „Namīns”
Bāriņu ielā 32
20.00 TDA „Rucavietis” pagalmā
20.00-00.00 Biedrība „Viedums” piedāvā „Latgaļu un kuršu sadraudzības darbnīcu”:
- apvidvārdu minēšana,
- baltu zīmju zīmēšana bērniem,
- tējas vākšanas gudrības u.c.
Sarunas ar latgaliešu zintnieku Voldi (Latvju Dievatziņas skaidrojumi, konsultācijas veselības, veselīga dzīvesveida, ēdienkartes jautājumos; āderu iezīmēšana mājokļu plānos u.c. ekstrasensorie uzdevumi.)
21.00 un 22.00 „Atštauku” kuršu programma
23.30 dziesminiece Laura Bicāne (autordziesmas latgaliešu valodā)
Pagalmā silta tēja.
Nomodā: 20.00 – 00.00

05 maijs, 2014

Aicinām uz Baltu sakrālā mantojuma konferenci 2014.g. 17.-18. maijā

http://www.draugiem.lv/ev/18610401:36285/tevu-tevu-laipas-mestas-bernu-berni-laipotaji.-cikla-baltu-sakralais-mantojums

Par veselīgu liepājnieku” 2014. maijā

                                                          Biedrības „Viedums”
pasākuma „Par veselīgu liepājnieku
norišu plāns 2014. gada maijā

10. maijā
Liepājā, Ganību iela 53/55, grāmatnīcā „Zvaigzne ABC”.

Pasākuma laikā atlaides „Zvaigzne ABC” grāmatu iegādei.
Plkst. 12:00 – 15:00 lekcija „Numeroloģija veiksmei” un praktiskā nodarbība „Iepazīsti savus tuvākos”.
Vada numeroloģe Anita Šuideika.

24. maijā
Liepājā, Bāriņu 32, folkloras centrā „Namīns”.

Plkst. 18:00 - 20:00 priekšlasījums-demonstrējums „Neparasti augi veselībai un skaistumam”, vada Grobiņas botāniskā dārza īpašnieks Ilmārs Graudiņš.

31.maijā
Liepāja, Ganību iela 53/55, grāmatnīcā „Zvaigzne ABC”.

Pasākuma laikā atlaides grāmatu iegādei.
Plkst. 12:00 – 13:30 lekcija „Palutini savas pēdas” (pašmasāžas tehnika), diskusijas, vada speciāliste Anita Šuideika (mob. 26438599).
Plkst. 13:30-15:00 meditācija „Saruna ar viedo sevī”.
Vada lektore Rita Rozentāle.

31. maijā
Liepājā, Bāriņu 32, folkloras centrā „Namīns”.

Plkst. 16:00 – 17:00 „Latviskās dzīvesziņas skola – Baltu sakrālā mantojuma konferences atskaņas” - priekšlasījums „Cilvēks Dieva ķermenī”,vada biedrības „Viedums” vadītājs Voldis Prancāns. Diskusijas.
Plkst. 17:00 – 18:00 priekšlasījums „Senās rotas ģimenei”,
Vada rotkalis Andris Grebis.
Plkst. 18:00 - 20:00 priekšlasījums-demonstrējums „Neparasti augi veselībai un skaistumam”, vada Grobiņas botāniskā dārza īpašnieks Ilmārs Graudiņš.

(Vēlams pieteikties laicīgi - mob. 22187937, biedriba.viedums@inbox.lv)

29 marts, 2014

Pēdējais mūža gods latviešu tradīcijā

http://www.draugiem.lv/www.viedums.lv/gallery/?aid=52490283

21 marts, 2014

Par latviešu garīgo satversmi - konference

Konference

Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.
Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī


Konferences tēma:
Tauta, kas jau vairāk kā 10 tūkstošus gadu šeit arusi zemi un audzinājusi bērnus dzimtajā valodā, kopš 12. gs. bija pieradusi izteikt savas domas arī vācu valodā. Nacionālās atdzimšanas laika inteliģence izglītību ieguva krievu un vācu valodās un arī atbilstošā garā. Arī mācību iestāžu garīgā atmosfēra veidojās pamatā krievu administrācijas vai vācu sīkburžuāziskās mentalitātes apstākļos.
Vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai (nācijai) kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Latvija aktīvi dodas uz koptu nacionālu valsti, un tā nepadodas kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau globālo finanšu un tirgus tīklos, tā kā atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma viltojumiem un apmelojumiem.
Diskusijas gaitā jāveido kopīgs uzskats: labākais izdzīvošanas veids ir senā domāšanas veida radoša savienošana ar informācijas sabiedrības jaunākajām iespējām, atklājot seno un brīvvalsts laika domāšanas veida pamatu un rašanās vēstures:
Būt latvietim! – Tautība nepastāv tikai deguna platumā un matu krāsā. Piederību kādai tautai noteicu es pats. Mana tautība atkarīga no mana paša gribas. Kamdēļ es gribu būt latvietis? Es varu būt latvietis triju lietu dēļ: sevis dēļ, cilvēces dēļ, Dieva dēļ!

Tauta (nācija) ir tas veselais, kurā arī es kaut kas esmu. Tas ir lielums, kas vienā gabalā ar mani. Sevis paša dēļ es varu būt latvietis tāpēc, ka piederība latviešu tautai dara mani lepnu. Es lepojos ar savas tautas pagātni, kas sniedzas atpakaļ līdz pašiem āriešu (baltu un āriešu – Aut.) pirmtautas šūpuļiem. (..) Sevis paša dēļ es dzīvoju latviešu tautā, arī tādēļ, ka viņas valoda, ierašas un kultūra dod manai dvēselei pārdzīvojuma dziļumu. Tradīcijas, ierašas, kultūra ir tās, kas manu pārdzīvojumu noorganizē, satversmē. Bez tautas mans pārdzīvojums kļūs sekls un paviršs. Bet dvēsele slāpst d z i ļ u m a.
Es gribu būt latvietis cilvēces dēļ. Es zinu, ka tas jaunais un vērtīgais, ko dēvē par cilvēces gara sasniegumiem, var rasties tikai tautās. Tikai tautas spēj materializēt garu. Tautās kristalizējas  v i s c i l v ē c ī g ā s vērtības. Tautās nobriest tie spēki, kas liek piedzimt ģēnijiem, kas visu cilvēci rauj augšup. Latvietis ir viena mirdzoša šķautne cilvēces dārgakmenim. Iznīkstot manai tautai, cilvēce zaudēs vienu no cilvēcīgās izpausmes veidiem. To, ko darīs latviešu tauta, to neviena cita nekad vairs neiespēs. Cilvēces dēļ es turu par pienākumu latvietim būt. 
Es esmu latvietis Dieva dēļ. Es pieņemu, ka Dievs ir.  Lielākie mūslaiku zinātnieki mūs pārliecinājuši, ka visa plašā zinātne nav nekas vairāk kā hipotēžu sistēma, ar kuru tikai apmēram tiek izskaidroti daži reālās pasaules aspekti. Bet ja Dieva hipotēze man izskaidro vēl dažus citus šīs pasaules aspektus, kāpēc lai es tos nepieņemtu? Es pieņemu, ka katrai tautai ir s a v s  D i e v a  a i c i n ā j u m s, sava misija. (..) Kaut ko dievišķu lemts atnest arī latviešu tautai. Es gribu būt latvietis tā Dieva dēļ, kas man licis piedzimt kā latviešu tautas loceklim.”
Ernests Brastiņš 1934. gadā < Latviskās Latvijas labad. Mājieni un aicinājumi >1950. E.Brastiņa fonds. Hannoverā.
Konferences mērķis:
Stiprināt Latviešu tautas pašapziņu.
Noteikt savdabīgo kultūru (kultūras patību) kā identitātes pamatu un tās pamatvērtību, ieteiks visādi atbalstīt darbību, kas nodrošina "etnosu futu (futu for ethno)" - tautas kā nācijas izdzīvošanu nākotnē.
Sekmēt zinātnieku, nozaru profesionāļu, varas pārstāvju, nevalstisko organizāciju, izglītojošo iestāžu pārstāvju un uzņēmēju savstarpējo sapratni un sadarbību tradicionālās kultūras un vēstures padziļinātā izpētē un vienotību tautas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatvirzienu veidošanā.

PROGRAMMA

9.00 Reģistrācija
9.45
LU rektora, profesora M. Auziņa uzruna
Kultūras ministrijas pārstāvja uzruna
Organizatoru pārstāvja uzruna


I. daļa
Vada rakstniece Eva Mārtuža (ĒTL).

Būt latvietim (būt tautai) – sevis dēļ, cilvēces dēļ, Dieva dēļ!

10.00 - 12. 15

  1. "Latvisko, valstisko un vispārcilvēcisko vērtību apguve Latvijas skolās" Ina Druviete, akadēmiķe /15'
  2. "No seno baltu dievestības līdz mūsdienu dzīves ziņai – nācijas tapšana." Muntis Auns, Dr. hist. /15'
  3. "Postkoloniālais sindroms Latvijas garīgajā dzīvē un kultūrā." Sigma Ankrava, Prof., Dr. h. philol. /15’
  4. "Audiovizuālie mediji kā valsts un personību stabilizējošie un destabilizējošie faktori, to loma nacionālas idejas uzturēšanā. Mediju atbildība." Agris Liepiņš, mākslinieks, rakstnieks /15’
  5. "Dievturība šodien." Anna Lieckalniņa, LU Teoloģijas maģistrante /15’
  6. "Raksts un zīmes latviešu Deju svētku lieluzvedumu tradīcijā." Valdis Celms, mākslinieks, mākslas zinātņu maģistrs, semiotiķis /15'
  7. "Nacionālas kultūras uzstādījums - latviskā kultūra - Eiropas kultūras identitātes daļa. Dziesmu un deju svētku filosofiskā nozīme." Jānis Purviņš, Deju svētku virsvadītājs. /15'
  8. "Zaļā dzīvesziņa kā sens latviešu pasaules uzskats ." Anitra Tooma, žurnāliste, Vides Vēstis. /15'
12.15 – 12.30 Atbildes uz jautājumiem
12.30 – 13.00 Kafijas pauze/pusdienas


II. daļa

Vada ĒTL valdes locekle Anna Lieckalniņa.

13.00 – 15.00
Latviskās kultūras pastāvēšanas stratēģiskas vīzijas tēli un vērtības.

  1. "Latviskuma izpratne kā kultūras process. Pilskalni- pieejamās zināšanas par Latvijas senāko pagātni." Juris Tālivaldis Urtāns, Dr. phil., prof., /15’
  2. "Latvietis jaunā laikmeta realitātē. Tatjana Volkova, Dr., prof. /15’
  3. "E. Brastiņa reliģisko ideju iedzīvināšana mūsdienu likumos" Dāvis Stalts, politiķis, mūziķis un žurnālists. /15’
  4. "Likteņdārzs: tradicionālās latviešu reliģijas atdzimšana." Elizabete Taivāne, Dr. h. Philol. 15'
  5. "Latviskās vērtības mūsdienu literatūrā." Otto Ozols, rakstnieks /15’
  6. "IDE reliģiozitāte un latviskā dzīvesziņa/dievturība." Guntis Kalnietis, ārsts, LDS savietis / 15'
  7. "Latviski senais apģērbs un tā sakrālā nozīme." Ieva Pīgozne / 15'
  8. "Latvisko vērtību konteksts Eiropā; globālais tīmeklis un globālais latvietis." Sandra Kalniete, ES deputāte./ 15'

15.00 Debates
15.30 Konferences rezolūcijas nolasīšana, apspriešana un rezolūcijas pieņemšana

Konferences mērķauditorija:
Latvieši un citu tautību Latvijas iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti savas personības izaugsmē caur nacionālās pašapziņas stabilizēšanu un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā.
Plānots, ka konferenci apmeklēs aptuveni 200 dalībnieku.
Konferences valoda:
Konferences valoda ir latviešu.
Konferences norises vieta un laiks:
Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī


Konferenci organizē:
NVO “Ētikas Tilts Latvijā” (ĒTL),
sadarbībā ar:
LU Teoloģijas fakultāti,
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju,
Radošo apvienību Dzīvotprieks,
Latviskās dzīvesziņas centru Zaltis


Līdz 2014. g. 25. martam lūdzam elektroniski pieteikt dalību konferencē.

Konferences dalībnieki (ja nepieciešams) saņems apliecinājumu par dalību konferencē.


Papildus informācija būs pieejama konferences informatīvajā vietnē: www.dzivotprieks.lv