Iz
Liepajas pagātnes. (Kurzemes vārda 1925.g. publikācija)
Vecie
kapi ka senā kulta vieta.
Liepajas
muzeja direktora
J.
Sudmaļa.
Starp retiem Liepajas senatnes
pieminekļiem minams uzkalniņš ziemeļ-rietumu ostmalā - Vecie
kapi.Kāds Liepajas baznicas revizijas protokols no 1587. g. vēsta
par šo vietu sekošo: "Nevācieši, kuri pierakstiti pie
Liepajas baznicas,notur savas bēres tanī vietā, kur agrak atradās
baznica, teikdami, ka viņi savus aizgājejus vēlas aprakt tur, kur
guļ viņu sentēvi.
Tā kā šinis bērēs viņi nododas visadai
elkudievibai, kā pats to esmu novērojis, tad būtu nepieciešami
aizsūtit Liepajas baznicai zvanu un noraidit uz turieni ari
bēriniekus ar viņu apbedišanu, ko viņi līdz šim liegušies
darit. Tur tad mācitajs varetu galigi iznīdet viņu netikumus."
Nav šaubu, ka te meklejama vecu vecā kulta vieta saistita ar līķu
apbedišanu, kādas Kurzemē nav retums. Tadag mēs šos nelielos
uzkalniņus pazīstam zem nosaukumiem: baznicas kalns, elku kalns,
klostera kalns, karu kalns un tamlīdzigi. Ordeņa un biskapa nestai
kristigai ticibai grūti nācās sacensties ar veco vietejo religiju,
kura īstenibā bija daudz cēlaka tikumos, nekā asinim aptraipitā
apspiedeju māciba. Sākumā brīvais līgums starp ordeni un kūriem
atstāja pēdejiem vēl svabadas rokas kalpot saviem dieviem agrakās
svētnicās. Tā 1252.g. no ordeņa izdotos noteikumos par malkas
iegūšanu garīdzniekiem aizliegts kokus cirst senajās svētbirzēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru