Baltu sakrālā mantojuma 5. konference

Ādažu kultūras centrā 17.-18.o5.2014. notika Baltu sakrālā mantojuma 5. konference

http://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&cad=rja&uact=8&ved=0CC8QFjAA&url=http%3A%2F%2Fwww.baltumantojums.lv%2F&ei=GG16U-jvE-X64QSIwoH4DQ&usg=AFQjCNFPdAVihk26-1ByP6l6ogeZNumcWA&sig2=S97OBB0kwA-I1rmDoOHL8A&bvm=bv.67229260,d.bGE

http://dziveszinazaltis.blogspot.com/2014/05/tevu-tevu-laipas-mestas-bernu-berni.html

SŪTĪT MĪLESTĪBU

13.02.2014. laikrakstā Kurzemes Vārds publicēta intervija:

PARUNĀSIM PAR TO

Daiga Lutere:

Voldis Prancāns sacīja, ka zinību apguve Profesionālās dziedniecības akadēmijā bija intuīcijas vadīta nepieciešamība viņa garīgajai attīstībai. Akadēmijā lekcijas lasīja vairāk nekā trīsdesmit profesionālu dziednieku, ekstrasensu, psihologu, mediķu u.c. Tagad V.Prancāns pats ir sertificēts dziednieks un ekstrasenss, izveidojis biedrību "Viedums". Lūk, viņa pārdomas un atziņas.

     Mācībstundas dvēselei

Redzi, viena lieta ir pazīt un lepoties ar savas tautas kultūras bagātībām, bet daudz būtiskāk - tās reāli izmantot savā dzīvē. Mēs esam pieņēmuši, ka katram cilvēkam ir dvēsele, taču pastāv arī reāla energoinformatīva substance, ko sauc par tautas dvēseli. Ja mēs piekopjam svešas reliģijas, kalpojam svešām tautām, mūsējā nīkuļo. Tāpat tagad varu teikt, ka nav nāves. Man vajadzēja vairākus gadus pavadīt kapsētu pārvaldē, lai to izjustu, kaut vēl jaunībā biju lasījis gudrajo atziņu, ka nāve ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.

Cilvēks sastāv no trim daļām: gara, dvēseles un miesas. Mūsdienās aizvien vairāk arī akadēmisko aprindu zinātnieki gatavi to pieņemt. Fiziskā ķermeņa sabrukšana nav cilvēka nāve. Es neesmu šis ķermenis. Fizisko iemiesošanos dvēsele var veikt neskaitāmas reizes. Ja kāds man lūdz ielūkoties savā iepriekšējā dzīvē, tad jautāju, kurā īsti no daudzajām, jo tas nav svarīgi. Vajag pildīt dvēseles pašreizējos uzdevumus tagad - šajā dzīvē. Katra dvēsele iemiesojas ar mērķi iegūt konkrētu, tieši šai dvēselei vajadzīgu pieredzi, no kuras izdarītie secinājumi kļūst par ieguvumu garīgajai attīstībai.

Ieskats latviešu mūža godu seminārā

http://dziveszinazaltis.blogspot.com/2012/12/seminara-gimenu-godi.html

RAINIS PAR LATVIEŠU TICĪBU

Viss nu ir sasniegts, Latvija ir, - bet mums nav vieglāk.
(KR 15, 231.)
Katru gadu pīšļu kārta
Virsū bira atmiņai.
Simtu gadu putekļos
Nost atmiņa nosmakusi.
(KR 14, 64.)
Ej, vāci tevi sauc un jaunais Dievs!
Ej, pārdod tēviju un posti tautu!
(KR 14, 45. – Ģimnāzijas gadu ”Imanta”)
 Dabas tautas labsirdīgas visur, naivas, - top uzveiktas ne vien caur varu, bet arī viltu.
(KR 14, 96.)
Kad Imants nav bijis, - tad viņš būs.
(KR 14,97.)
Imanta top celts no tautas. Kas naida spēks? Kas grib, lai Imanta guļ? Bailīgie, melnie vai dogmatiķi – kosmopolīti.
(KR,14 107.)

KLUSUMS

        Kas īsti ir klusums? Kur to varam atrast? Lai iedziļinātos šajā jēdzienā, veiksim kādu eksperimentu. Tipisku pilsētas iedzīvotāju aizvedīsim dziļi, dziļi ziemas mežā, lai tur vairs nedzird ne mašīnu rūkoņu, ne putnu čalas. Tur nav ne TV, ne radio un Interneta, un pat mobilais telefons atrodas ārpus uztveršanas zonas. Cik ilgi viņš to varēs izturēt? Pēc pavisam neilga laika cilvēks izjutīs psiholoģisku stresu. Paradoksāli, bet arī klusums var izraisīt spēcīgu diskomfortu. Tik tiešām – ja dziļi koncentrē uzmanību uz klusumu, var justies apdullināts. Tāpat kā lauku iedzīvotājs no skaļuma jūtas lielpilsētā.

       Var jau teikt, ka tas, ko civilizācija dara ar cilvēku, ir vienkārši šausmīgi. Bet pats galvenais kairinātājs, kas nemitīgi ietekmē cilvēku psihi ir informācija.

         Daudzi  jau atsakās no televizora un preses izdevumiem. Viņi nopietni domā par to, kur aizmukt no neskaitāmām politiskām un ekonomiskām ziņām (un vairs nav tik būtiski, cik tās ir pozitīvas vai negatīvas)

SAVAS DVĒSELES SAULĒ

      Ceļš ir miers, ceļš ir tiekšanās, ceļš ir piepildījums. Katrs mūsu solis ir diena, katra ieelpa ir mirklis, kurā ris mūsu ceļš. Kad tuvojas kārtējā gadumija,  mēs varam skaidri sajust šī mūsu ceļa īpašo vērtību, mēs varam atskārst  tā netveramo svētību dzīvē.

      Kas ir mūsu dzīve, un kas ir tas laiks, ko mēs saucam par dzīvi?  Kas īsti būs tas, ko mēs spēsim nosaukt par savu dzīvi šī vārda dziļākajā un šķīstākajā nozīmē?

     Tas būs mūsu ceļš, mūsu dienas un nakts sirds rūpes, kad mēs atmetam kā vecas grabažas vienaldzību , iedomību un  slinkumu;  kad mums ir ko dod , pat ja mums it kā nekā nav; kad sirds saka, ka dzīves piepildījums ir sapņot un pakāpties pāri pat visneiedomājamākajiem sapņiem;

KLUSUMS UN NESTEIDZĪBA – SPĒKA AVOTS DVĒSELEI

       Jaunais gads sagaidīts. Decembrim raksturīgie svinēšanas trakumi nu aiz muguras - vairs nav jāsteidz sautēt kāpostus, aulekšot pie friziera un gādāt dāvaniņas. Iestājies atslābums, ļaudis kļuvuši rāmāki. Pasaulē arvien pieaug Nesteidzības jeb lēnīguma (varbūt palēninājuma?)  (slow mowement)  filozofijas piekritēju skaits - tie ir cilvēki, kas nevēlas traukties līdzi joņojošam baram un kratīties līdzi drudžainajos materiālās pasaules ritmos.