24 februāris, 2012

KLUSUMS

        Kas īsti ir klusums? Kur to varam atrast? Lai iedziļinātos šajā jēdzienā, veiksim kādu eksperimentu. Tipisku pilsētas iedzīvotāju aizvedīsim dziļi, dziļi ziemas mežā, lai tur vairs nedzird ne mašīnu rūkoņu, ne putnu čalas. Tur nav ne TV, ne radio un Interneta, un pat mobilais telefons atrodas ārpus uztveršanas zonas. Cik ilgi viņš to varēs izturēt? Pēc pavisam neilga laika cilvēks izjutīs psiholoģisku stresu. Paradoksāli, bet arī klusums var izraisīt spēcīgu diskomfortu. Tik tiešām – ja dziļi koncentrē uzmanību uz klusumu, var justies apdullināts. Tāpat kā lauku iedzīvotājs no skaļuma jūtas lielpilsētā.
       Var jau teikt, ka tas, ko civilizācija dara ar cilvēku, ir vienkārši šausmīgi. Bet pats galvenais kairinātājs, kas nemitīgi ietekmē cilvēku psihi ir informācija.
         Daudzi  jau atsakās no televizora un preses izdevumiem. Viņi nopietni domā par to, kur aizmukt no neskaitāmām politiskām un ekonomiskām ziņām (un vairs nav tik būtiski, cik tās ir pozitīvas vai negatīvas), no jaunumiem „tuvplānā” un sensācijām „krustpunktā”, no šoka rīta avīzēs un intrigām vakara presē, ko nemitīgi tiražē masu mediji.

      Cilvēks, protams, pierod pie daudz kā un daudz ko iemācās. Ja jau, spriežot pēc psihologu domām, par personību mēs varam kļūt, vienīgi dzīvojot sociumā, tad arī saglabāt sevi sociumā mums jāiemācās. To palīdzēs izdarīt Klusums kā katra indivīda iekšējā veseluma kamertonis. Arī Dievs nāk no Klusuma. Viņam, lai apliecinātu savu klātbūtni, nav par to jāklaigā.
 
       Meklēsim Klusumu savā Dvēselē, jo Klusums ir Visa sākums. Varbūt arī Visa beigas ir Klusums? Nē, tā vien liekas, ka Visa beigas ir - skaļums, kuru producē neskaitāmi mūsdienu tehniskās revolūcijas un destruktīvu ideju pārņemti cilvēki. Mēs esam spiesti dzīvot starp dzinēju trokšņiem, skaļo mūziku utt. un ir „inficēti” ar šiem sabiedrības radītajiem „vīrusiem”. Robinsonam Kruzo bija viegli saglabāt savu cilvēcisko tēlu uz vientuļas salas, bet cik sarežģīti nepārvērsties par mežoni, dzīvojot starp sev līdzīgiem...

       Bet pasaulē nav vairs palicis daudz neapdzīvotu salu. Sanāk, ka Klusumu ir jāmeklē mūsos pašos. Iesaku izmēģināt un pārliecināties: īsts Klusums ir iekšējs miers un līdzsvars, saskaņa ar pagātni un nākotni, drošības un harmonijas sajūta. Klusums ir prasme atrasties „šeit un tagad” stāvoklī. Elpa un sirdspuksti arī nāk no Klusuma. Vissvarīgākos vārdus savā dzīvē cilvēks pasaka klusu, gandrīz čukstus. No Sirds uz Sirdi. Kurš varēs sameklēt vēl klusāku Klusuma ostu?


*******


Biedrībai „Viedums”

Cienījamie kolēģi!

Negaidiet, ka vēlēšu Jums bagātību,
Un negaidiet, ka vēlēšu Jums veselību,
To jau daudzi citi dāsni savēlējuši.
Es novēlu Jums Veiksmi, Viedumu un Mīlestību!!!


       Lai Jums izdodas CEĻOT ar Visaugstāko garīgo spēku aizbildniecību! Tad šo Ceļu izvēlēsies arī daudzi citi un noteikti piebiedrosies Jums.
       Labu Ceļavēju un Dieva Tā Kunga un Viņa Hierarhijas Svētību Jūsu Gara, Dvēseles un Miesas Veselumam!
Oskars Peipiņš,
Vispasaules Profesionālo Dziednieku un
Ekstrasensu līgas Padomes priekšsēdētājs

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru