Kas īsti ir klusums? Kur to varam atrast?
Lai iedziļinātos šajā jēdzienā, veiksim kādu eksperimentu. Tipisku pilsētas
iedzīvotāju aizvedīsim dziļi, dziļi ziemas mežā, lai tur vairs nedzird ne
mašīnu rūkoņu, ne putnu čalas. Tur nav ne TV, ne radio un Interneta, un pat mobilais
telefons atrodas ārpus uztveršanas zonas.
Cik ilgi viņš to varēs izturēt? Pēc pavisam neilga laika cilvēks izjutīs
psiholoģisku stresu. Paradoksāli, bet arī klusums var izraisīt spēcīgu
diskomfortu. Tik tiešām – ja dziļi koncentrē uzmanību uz klusumu, var justies
apdullināts. Tāpat kā lauku iedzīvotājs no skaļuma jūtas lielpilsētā.
Var jau teikt, ka tas, ko civilizācija
dara ar cilvēku, ir vienkārši šausmīgi. Bet pats galvenais kairinātājs, kas
nemitīgi ietekmē cilvēku psihi ir informācija.
Daudzi jau atsakās no televizora un preses
izdevumiem. Viņi nopietni domā par to, kur aizmukt no neskaitāmām politiskām un
ekonomiskām ziņām (un vairs nav tik būtiski, cik tās ir pozitīvas vai
negatīvas), no jaunumiem „tuvplānā” un sensācijām „krustpunktā”, no šoka rīta
avīzēs un intrigām vakara presē, ko nemitīgi tiražē masu mediji.
Cilvēks, protams, pierod pie daudz kā un
daudz ko iemācās. Ja jau, spriežot pēc psihologu domām, par personību mēs varam
kļūt, vienīgi dzīvojot sociumā, tad arī saglabāt sevi sociumā mums jāiemācās.
To palīdzēs izdarīt Klusums kā katra indivīda iekšējā veseluma kamertonis. Arī
Dievs nāk no Klusuma. Viņam, lai apliecinātu savu klātbūtni, nav par to
jāklaigā.
Meklēsim Klusumu savā Dvēselē, jo Klusums
ir Visa sākums. Varbūt arī Visa beigas ir Klusums? Nē, tā vien liekas, ka Visa
beigas ir - skaļums, kuru producē neskaitāmi mūsdienu tehniskās revolūcijas un destruktīvu
ideju pārņemti cilvēki. Mēs esam spiesti dzīvot starp dzinēju trokšņiem, skaļo
mūziku utt. un ir „inficēti” ar šiem sabiedrības radītajiem „vīrusiem”. Robinsonam
Kruzo bija viegli saglabāt savu cilvēcisko tēlu uz vientuļas salas, bet cik sarežģīti
nepārvērsties par mežoni, dzīvojot starp sev līdzīgiem...
Bet pasaulē nav vairs palicis daudz neapdzīvotu
salu. Sanāk, ka Klusumu ir jāmeklē mūsos pašos. Iesaku izmēģināt un
pārliecināties: īsts Klusums ir iekšējs miers un līdzsvars, saskaņa ar pagātni
un nākotni, drošības un harmonijas sajūta. Klusums ir prasme atrasties „šeit un
tagad” stāvoklī. Elpa un sirdspuksti arī nāk no Klusuma. Vissvarīgākos vārdus
savā dzīvē cilvēks pasaka klusu, gandrīz čukstus. No Sirds uz Sirdi. Kurš varēs
sameklēt vēl klusāku Klusuma ostu?
*******
Biedrībai „Viedums”
Cienījamie
kolēģi!
Negaidiet,
ka vēlēšu Jums bagātību,
Un
negaidiet, ka vēlēšu Jums veselību,
To
jau daudzi citi dāsni savēlējuši.
Es
novēlu Jums Veiksmi, Viedumu un Mīlestību!!!
Lai
Jums izdodas CEĻOT ar Visaugstāko garīgo spēku aizbildniecību! Tad šo Ceļu
izvēlēsies arī daudzi citi un noteikti piebiedrosies Jums.
Labu
Ceļavēju un Dieva Tā Kunga un Viņa Hierarhijas Svētību Jūsu Gara, Dvēseles un
Miesas Veselumam!
Oskars Peipiņš,
Vispasaules Profesionālo Dziednieku un
Ekstrasensu līgas Padomes priekšsēdētājs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru