Mūsu, indoeiropiešu, priekšteči - Vēdu viedie bramaņi,
cilvēces senāko filozofisko tekstu
Upanišadu rindās pauduši atziņas, kuras
neizsakāmi vienkārši un reizē dziļdomīgi raksturo tās izjūtas, ko izjutu
savā sirdī jau tad, kad neko daudz par pasauli un dzīvi vēl nezināju. Kad
saskāros ar atsevišķām trīs tūkstošus gadu
senajām Upanišadu rindām, tās
mani piepildīja ar tādām atklājuma prieka trīsām, kādas es līdz šim nebiju
piedzīvojis. Iedomājieties, ka ilgi, ilgi meklējat vārdus gandrīz netveramai
zinībai savā sirdī un pēkšņi tos izlasāt
vai kāds jums tos pasaka - tas ir neaizmirstami. Līdzīgā veidā sirds palīdz
cilvēkiem atrast sūtības ceļu un dzīves
skolotāju. Ko tad es izlasīju?
Es
izlasīju vienkāršas rindas, kas man atklāja
Visuma pirmavota un cilvēka dvēseles saikni :