Stāvot muzejā pie atjaunotajiem 11.
gadsimta tērpiem un rotām, brīnījos. Redzēju karaļu cienīgu
skaistumu, bet man tika stāstīts par dzīvi nožēlojamās, dūmu
pilnās būdiņās, par savstarpēju ķildošanos, melošanu un
zagšanu.
Tad es brīnījos par dūšīgajiem
karotājiem vikingiem, kas spēja pakļaut vai visas Eiropas
piekrastes un lielos Krievzemes upju ceļus, kamēr mūsu tēvutēvu
zemi vikingiem nācās apiet ar līkumu. Bet man tika stāstīts par
neorganizētām ciltīm, kas allaž kādam maksājušas pakļautības
meslus.