PARUNĀSIM PAR TO
Daiga Lutere:
Voldis Prancāns sacīja, ka zinību
apguve Profesionālās dziedniecības akadēmijā bija intuīcijas
vadīta nepieciešamība viņa garīgajai attīstībai. Akadēmijā
lekcijas lasīja vairāk nekā trīsdesmit profesionālu dziednieku,
ekstrasensu, psihologu, mediķu u.c. Tagad V.Prancāns pats ir
sertificēts dziednieks un ekstrasenss, izveidojis biedrību
"Viedums". Lūk, viņa pārdomas un atziņas.
Mācībstundas dvēselei
Redzi, viena lieta
ir pazīt un lepoties ar savas tautas kultūras bagātībām, bet
daudz būtiskāk - tās reāli izmantot savā dzīvē. Mēs esam
pieņēmuši, ka katram cilvēkam ir dvēsele, taču pastāv arī
reāla energoinformatīva substance, ko sauc par tautas dvēseli.
Ja mēs piekopjam svešas reliģijas, kalpojam svešām tautām,
mūsējā nīkuļo. Tāpat tagad varu teikt, ka nav nāves. Man
vajadzēja vairākus gadus pavadīt kapsētu pārvaldē, lai to
izjustu, kaut vēl jaunībā biju lasījis gudrajo atziņu, ka nāve
ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Cilvēks sastāv
no trim daļām: gara, dvēseles un miesas. Mūsdienās aizvien
vairāk arī akadēmisko aprindu zinātnieki gatavi to pieņemt.
Fiziskā ķermeņa sabrukšana nav cilvēka nāve. Es neesmu šis
ķermenis. Fizisko iemiesošanos dvēsele var veikt neskaitāmas
reizes. Ja kāds man lūdz ielūkoties savā iepriekšējā dzīvē,
tad jautāju, kurā īsti no daudzajām, jo tas nav svarīgi. Vajag
pildīt dvēseles pašreizējos uzdevumus tagad - šajā dzīvē.
Katra dvēsele iemiesojas ar mērķi iegūt konkrētu, tieši šai
dvēselei vajadzīgu pieredzi, no kuras izdarītie secinājumi kļūst
par ieguvumu garīgajai attīstībai.
Veselība
Uzskatu, ka savu veselību var atgūt
tikai cilvēks pats. Mums ir daudz valsts un pašvaldības iestāžu,
kuru nosaukumos ir vārds "veselība". Taču tas nav
korekti, jo tās organizē slimošanu vai ārstēšanu, nevis uzņemas
atbildību par manu veselību. Jāsaprot, ka atbildība par personīgo
veselību ir tikai katra paša rokās. Esmu ieguvis pārliecību, ka
cilvēka veselību veido gara, dvēseles un miesas kopība -
veselums. Fiziskajā plānā jeb miesā parādās tikai sekas no
dvēseliski neizpildītajiem uzdevumiem.
Mums katram ir ne
tikai fiziskais, bet arī 12 smalkie ķermeņi, kas ir sasaistē ar
fizisko caur informatīvi enerģētiskajiem centriem jeb čakrām.
Katram smalkajam ķermenim ir savas funkcijas, un cilvēka dvēseles
uzdevumi ir „ierakstīti” šajos 12 ķermeņos. Ja mājasdarbs
netiek pildīts, tad atbilstošajā čakrā pietrūkst enerģijas un
tās ietekmes zonā esošie orgāni un sistēmas sāk nīkuļot. Ja
šo situāciju ignorējam, parādās slimības simptomi. Bet to
cēlonis nav fiziskajā plānā, bet gan neizpildītajos uzdevumos.
Labs dziednieks var redzēt, cik daudz enerģijas ir katrā čakrā.
Izskaidrojot situāciju, klients saprot, kas darāms, lai tiktu pie
veselības. Nejaušību dzīvē nav. Nav arī sliktas pieredzes.
Viss, kas ar mums notiek, ir tādēļ, lai mēs no piedzīvotā
izdarītu pareizos secinājumus. Kad uzdevums ir izpildīts, enerģija
atjaunojas un slimības pazūd. Jebkuras.
Attiecības
Cilvēkiem dzīvē
mēdz būt visdažādākās attiecības. Tiek piedzīvotas
iemīlēšanās un šķiršanās. No katrām attiecībām mums ar
pateicību jāpieņem tas, ko tajās esam ieguvuši. Atcerieties -
otru cilvēku nav iespējams pārtaisīt! Jo katra dvēsele ir
suverēna. Tas attiecas arī uz ģimenes locekļiem, attiecībās ar
kuriem jāizslēdz privātīpašnieciskums. Mēs varam mainīt tikai
savu attieksmi, uzskatus, pasaules uztveri, un tā katram ir
individuāla. Tava pasaule nekad nebūs līdzīga manējai. Par kaut
ko, kas mūs abus saista, varam parunāt, varbūt pat vienoties par
sadarbību, bet katram pašam jābūvē sava pasaule. Mēs to
veidojam no elementiem, uz kuriem īpaši koncentrējam uzmanību. Tā
ir tikai mana izvēle, vai, piemēram, parkā priecājos par
dziedošu putniņu vai gānos par suņu kakām.
Sirds gudrība
Sirds čakra ir
centrālā mūsu ķermenī, gādā par saskaņu jeb harmoniju starp
visiem smalkajiem ķermeņiem, jo to uzdevumi var būt arī
pretrunīgi. Mēdzam teikt: "Tu salauzi manu sirdi!" vai
"Man sirds iekrita papēžos." Tūkstošiem gadu latvieši
zinājuši šos teicienus un mums šīs patiesības nav jāmeklē ne
pie hinduistiem, ne kaut kur citur. Visa nepieciešamā sirds gudrība
ir mūsu pašu Dainās un sakāmvārdos. Tie ir mūsu īstie Svētie
raksti. To atgādināja arī Vaira Vīķe-Freiberga, ka vispirms
jāsāk ar savas identitātes apzināšanos, jo tikai tad latvieši
Latvijā var iegūt jēgpilnu dzīvi, kas ir laimes priekšnoteikums.
Vismaz 800 gadus mūs mēģinājuši padarīt par skrūvītēm svešā
mehānismā, par kalpiem svešiem dieviem. Bet mūsu senči nekad nav
bijuši bezdievji. Latvju Dainu Dievs ir labsirdīgs un mīļš. Kad
latvietis vēršas pie Dieva pēc padoma, tas arī vienmēr tiek
saņemts. Latviešu Dievam nav nekādas līdzības ar ebreju Jahvi.
Dainās nav pasaules duālisma un ļaunuma personifikācijas. Ir
svarīgi apzināt savas tautas sakrālos priekšstatus, garīgo
satversmi, ko par savas dzīvības cenu aizstāvējuši neskaitāmi
tūkstoši mūsu senču .
Tie ļaudis, kuri sludina, ka ir
neticīgi, varbūt tomēr intuitīvi jūt, ka pastāv kāds augstāks
spēks, kaut kas vairāk par šo fizisko realitāti. Bērēs, kad
tuvinieki stāv pie aizgājēja kapa, gluži vai redzams ir
jautājums, kas rosās viņu galvās: "Vai tiešām tas ir
viss?!". Varu apliecināt, ka nē, nav viss. Arī mūsu senči
to lieliski zināja, jo ne velti latviešiem ir veļi, aizgājušo
tuvinieku astrālie dvīņi, ar kuriem iespējams sazināties. Daži
to veic sapņos, citi redz vai citādi jūt viņu klātbūtni. Senču
dvēseles sniedz mums savu spēku un atbalstu sarežģītās dzīves
situācijās. Izsenis mēs esam rudenī veltījuši laiku veļu
godināšanai. Kristietības ietekmē šī tradīcija pārvērsta par
mirušo piemiņas dienu.
Kas ir ļaunums?
Ļaunums principā neeksistē. Kādu
redzam ļaunu cilvēku? Niknu, vārdos asu, uzbrūkošu, dusmīgu.
Dziednieks redz, ka viņam trūkst mīlestības. Tas ir nedabiski, jo
Dievišķās mīlestības okeāns ir neizmērojami liels un mums ir
privilēģija to ņemt, lai dotu tālāk citiem - neierobežotā
daudzumā.
Smeliet no šī
dievišķā okeāna un dāviniet visiem, kuriem vajag! Sūtiet to
domās kā dāvanu paciņu, piemēram, vienmēr neapmierinātajai
vīramātei, dusmīgajam priekšniekam, utt.! Pēc šāda domu
sūtījuma saņemšanas adresāti brīnumainā kārtā kļūst
laipnāki. Mīlestība mums katram ir vitāli nepieciešama. Cilvēki
jūtas nelaimīgi, jo viņiem trūkst mīlestības un nav saprašanas,
kur to ņemt. Tāpat kā suņi cīnās ap vienu kaulu, tā mēs
plēšamies - kuram piederēs pēdējais vārds. Kurš to izcīna,
tam uz īsu brīdi tiek gribētais enerģijas kumoss. Patiesībā tā
ir bezjēdzīga cīņa, jo Visumā – Dieva ķermenī enerģijas
pietiek visiem. Dažreiz ir vērts oponentam veltīt kādu labu domu.
Tad tu kļūsti par tādu kā mīlestības sūkni un automātiski ar
to piepildies. Dod un saņemsi caur to arī pats! Tik vienkārši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru