Baltu sakrālais mantojums

       24. un 25. novembrī Rīgā aizvadīta konference „Baltu sakrālais mantojums”, kuru rīkoja Ilze Liepiņa un Inta Blūma -Vītola. Pasākuma ievadrunā organizatores teica, ka konference domāta ļaudīm, „kam sirds deg par Latviju”. Patīkami bija redzēt pilnu zāli un, kā atzina rīkotājas, nācās pat atteikt dalību vairākiem desmitiem interesentu. Tomēr plānots, ka 9. un 10. februārī konference kā jauki iesākta tradīcija varētu turpināties.
        Kā pirmā uzstājās Ludmila Kortunova, dedzīga ģeoloģisko procesu pētniece. Zinātniece pastāstīja, kā Latvijai būtu jāattīstās laikā, kad uz Zemes aktivizējušies tektoniskie procesi – vulkāni, cunami, zemestrīces, utt. Straujo vides apstākļu maiņa ietekmē mūsu fizioloģiju un psihi, tāpēc cilvēcei ir jāmaina savi paradumi un jādzīvo saskaņā ar Dabu. Sadarbībā ar ārzemju speciālistiem L. Kortunovai ir radies secinājums, ka kristāliskā pamatklintāja biezuma ziņā Latvija no tektoniskās drošības viedokļa atrodas pašā spicē -  2.vietā pasaulē pēc Himalajiem. Salīdzinājumam, piemēram, Islande „burbuļo uz vulkāniem”, atzīst L. Kortunova. Atšķirībā no Norvēģijas, kura atrodas uz kaila klintāja, Latvijas teritoriju klāj arī zemes slānis! Tātad mums ir labvēlīgi priekšnoteikumi, lai pārtiku nebūtu vajadzības importēt.
         Tehnisko zinātņu doktors un, kā pats lepni uzsvēra,– zemnieks – Andris Ansis Špats jau gandrīz četrdesmit gadus interesējies par enerģijas un informācijas apmaiņu, praktiski pētījis un mērījis Latvijas spēka vietu enerģētiku. Viņš guvis pārliecību – garīgums ir saistīts ar Zemi! Latvietim ir jābūt mīlestībai uz laukiem un jāapzinās savu spēka vietu unikalitāte. „Katrai tautai jāiemācās sevi pabarot, vismaz 75% pārtikas saražojot pašiem!”, savā nostājā pētnieks bija nelokāms. Latvijas valstsvīriem šai ziņā politika kardināli jāmaina!
        Vēsturnieks, arheoloģisko ekspedīciju speciālists Juris Tālivaldis Urtāns iepazīstināja ar priekšlasījumu „Velna vietas Latvijā”. Latvijā esot pāri par 1000 vietām – akmeņi, kalni, ezeri, grāvji – kas nes šo vārdu. Interesanti, ka Latvijā nav nevienas Velna upes vai strauta. Ja ievērojam, ka Velna tēls pašlaik saprotamajā veidolā ieviests ar krustnešu ierašanos, bet senāk pazīstamais Vells bijis veļu valdnieks, tad mūsu attieksme pret šiem objektiem prasa jaunu pieeju.
        Vēl uzstājās mākslas doktors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ar priekšlasījumu „Baltu kultūras telpa – mīts vai realitāte?”. Lektors stāstīja par panbaltismu kā tiecību atjaunot sākotnējo baltu tautu kopību un pastiprinātu pievēršanos tradicionālajam kultūras mantojumam.
        Ar muzikālo pavadījumu konferenci kuplināja arī biedrības „Tava skola” pārstāvji Jānis Vītols un Dace Vītola. Dziedošā ģimene atzina, ka latviešu tautai ir pienācis laiks attaisnot savu pastāvēšanu jaunā veidā - caur patriotismu, izglītību, turību un mīlestību.
        Pasākumā piedalījās arī grāmatas "Latvieši ir visur" autors, publicists Otto Ozols, kurš savā priekšlasījumā „Latvieši. Nācijas izveidošanās. Vai noriets?” iepazīstināja ar hernhūtiešu kustību, ar nacionālās atmodas virzītājiem – Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu, Andreju Pumpuru – vīriem, kurus var uzskatīt par sava laikmeta nācijas simboliem. O.Ozols demonstrēja pētījumus vairākās tabulās, kas norāda uz katastrofālām demogrāfiskām tendencēm Latvijā. Secinājums nāk nepārprotams, - starp nacionālo prioritāšu valdības programmām demogrāfijas uzdevumu risināšanai piešķirama visaugstākā vieta ar visnopietnāko attieksmi, citādi visas pārējās zaudē jēgu. Kam vajadzīga Latvija bez latviešiem?!
        Folkloriste, Latviskās dzīvesziņas kopēja, senbaltu tradīciju pētniece un popularizētāja Gunta Saule pastāstīja par latviskiem ritiem mūsdienās un daudzveidīgām maskošanās izpausmēm visa gada garumā. G. Saule ieteica katram latvietim piedzīvot abas dažādās pieredzes – gan satikties ar maskām, gan pašam iejusties kādā tēlā, jo šo seno tradīciju  jēga slēpjas daudz dziļākā filosofijā un reālā cilvēku dzīves ietekmē, nekā pierasts domāt pēdējā laikā.
        Lektore Ilze Liepiņa piecpadsmit gadus veltījusi Dainu pētniecībai un uzskata, ka tautasdziesmas ir enerģētiski spēcīgākas par indiešu mantrām, tāpēc tās ir jāiedzīvina latvieša ikdienā. I.Liepiņa ir grāmatu ”Dainu dzīvības spēks” un ”Vārda spēks tautasdziesmās” autore. Lektores pārliecība ir, ka savas problēmas cilvēks var veiksmīgi atrisināt ar Dainu palīdzību.
        Pasākumā varēja uzzināt par Dievturības vēsturi, to izgaismoja Latvijas Dievturu Sadraudzes valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks. Lektors ļāva klausītājiem atminēties latviešu gaišos prātus, kas dažkārt ir nepelnīti piemirsti – Ernestu Dinsberģi, Ausekli, Juri Alunānu, Kronvaldu Ati, Juri Leci, Ernestu Brastiņu, Kārli Bregži u.c. gaismas darbiniekus, kas savulaik meklēja latviskās apziņas ceļus uz tautas dvēseli. Šie centieni klāja ceļu garīgai kustībai – Dievturībai, kuras darbības mērķis ir saglabāt un attīstīt senbaltu cilmes latviešu dievestību un dzīvesziņu, pamatojoties uz latvju dainās un citās tautas gara mantās pausto Dieva atskārtumu, tikumu mācību un latviskām svētku, godu un citām tradīcijām.
Tik mūsdienīgi skan 1935. gadā E.Brastiņa paustie vārdi – „... es ticu, ka latvietības nekad nevar būt par daudz... Tālab vēl reizi ļauju noskanēt saviem saucieniem un aicinājumiem vēl latviskākas Latvijas labad.”

Konferencē tika ieskicētas vairākas diskusiju tēmas un izvirzīti daudzi jautājumi, uz kuriem pilnīgākas atbildes vēl jārod, izauklējot katram savā sirdī un izkopjot visiem kopā.
Uz tikšanos nākamajās konferencēs!

Sanita Dejus,
biedrības „Viedums” (Liepāja) sabiedrisko attiecību koordinatore