PARUNĀSIM PAR TO
Daiga Lutere:
Voldis Prancāns sacīja, ka zinību
apguve Profesionālās dziedniecības akadēmijā bija intuīcijas
vadīta nepieciešamība viņa garīgajai attīstībai. Akadēmijā
lekcijas lasīja vairāk nekā trīsdesmit profesionālu dziednieku,
ekstrasensu, psihologu, mediķu u.c. Tagad V.Prancāns pats ir
sertificēts dziednieks un ekstrasenss, izveidojis biedrību
"Viedums". Lūk, viņa pārdomas un atziņas.
Mācībstundas dvēselei
Redzi, viena lieta
ir pazīt un lepoties ar savas tautas kultūras bagātībām, bet
daudz būtiskāk - tās reāli izmantot savā dzīvē. Mēs esam
pieņēmuši, ka katram cilvēkam ir dvēsele, taču pastāv arī
reāla energoinformatīva substance, ko sauc par tautas dvēseli.
Ja mēs piekopjam svešas reliģijas, kalpojam svešām tautām,
mūsējā nīkuļo. Tāpat tagad varu teikt, ka nav nāves. Man
vajadzēja vairākus gadus pavadīt kapsētu pārvaldē, lai to
izjustu, kaut vēl jaunībā biju lasījis gudrajo atziņu, ka nāve
ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Cilvēks sastāv
no trim daļām: gara, dvēseles un miesas. Mūsdienās aizvien
vairāk arī akadēmisko aprindu zinātnieki gatavi to pieņemt.
Fiziskā ķermeņa sabrukšana nav cilvēka nāve. Es neesmu šis
ķermenis. Fizisko iemiesošanos dvēsele var veikt neskaitāmas
reizes. Ja kāds man lūdz ielūkoties savā iepriekšējā dzīvē,
tad jautāju, kurā īsti no daudzajām, jo tas nav svarīgi. Vajag
pildīt dvēseles pašreizējos uzdevumus tagad - šajā dzīvē.
Katra dvēsele iemiesojas ar mērķi iegūt konkrētu, tieši šai
dvēselei vajadzīgu pieredzi, no kuras izdarītie secinājumi kļūst
par ieguvumu garīgajai attīstībai.
