Latvisko mūža goda svinēšana

Seminārs godu rituālu vadītājiem un interesentiem

Liepājā, folkloras centrā „Namīns”, Bāriņu ielā 32, Vecliepājā, 2013.g. 26.janvārī, 11.00-16.00

Rīko: Latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS sadarbībā ar biedrību Viedums un Atštaukām

Semināra nolūks : sniegt atbalstu latvisko godu rituālu vadītājiem un interesentiem

Ieskats latviešu mūža godu seminārā

http://dziveszinazaltis.blogspot.com/2012/12/seminara-gimenu-godi.html

Baltu sakrālais mantojums

       24. un 25. novembrī Rīgā aizvadīta konference „Baltu sakrālais mantojums”, kuru rīkoja Ilze Liepiņa un Inta Blūma -Vītola. Pasākuma ievadrunā organizatores teica, ka konference domāta ļaudīm, „kam sirds deg par Latviju”. Patīkami bija redzēt pilnu zāli un, kā atzina rīkotājas, nācās pat atteikt dalību vairākiem desmitiem interesentu. Tomēr plānots, ka 9. un 10. februārī konference kā jauki iesākta tradīcija varētu turpināties.
        Kā pirmā uzstājās Ludmila Kortunova, dedzīga ģeoloģisko procesu pētniece. Zinātniece pastāstīja, kā Latvijai būtu jāattīstās laikā, kad uz Zemes aktivizējušies tektoniskie procesi – vulkāni, cunami, zemestrīces, utt.

RAINIS PAR LATVIEŠU TICĪBU

Viss nu ir sasniegts, Latvija ir, - bet mums nav vieglāk.
(KR 15, 231.)
Katru gadu pīšļu kārta
Virsū bira atmiņai.
Simtu gadu putekļos
Nost atmiņa nosmakusi.
(KR 14, 64.)
Ej, vāci tevi sauc un jaunais Dievs!
Ej, pārdod tēviju un posti tautu!
(KR 14, 45. – Ģimnāzijas gadu ”Imanta”)
 Dabas tautas labsirdīgas visur, naivas, - top uzveiktas ne vien caur varu, bet arī viltu.
(KR 14, 96.)
Kad Imants nav bijis, - tad viņš būs.
(KR 14,97.)
Imanta top celts no tautas. Kas naida spēks? Kas grib, lai Imanta guļ? Bailīgie, melnie vai dogmatiķi – kosmopolīti.
(KR,14 107.)

LATVIETIS DIEVATZIŅAS MEKLĒJUMOS

Voldis Prancāns

Garīgās attīstības meklējumos demokrātijas apstākļos latvietis neturas tikai pie kristietības vai ateisma, bet droši vērš skatienu uz jebkuras tautas "pūra lādi" - varbūt to atslēgas noder latviskās jeb baltu Dievatziņas, dzīvesziņas atklāsmei. Lai arī krustneši gadsimtiem fiziski nīcināja latviešu zintniekus un citus viedos latviska gara nesējus, daudz kas palicis iekodēts Dainās un teikās. Intuitīvi jūtam, ka Tibetā un Indijā ir saglabājusies radniecīga pieeja pasaules uztverei. Ceru, ka no tā ar laiku izaugs arī svaigi latviskās Dievatziņas asni, kas pacels latvieša dvēseli tikpat cienījamos augstumos. Lasot Vēdas, Upanišadu, atrodam līdzību ar kosmogoniskajām tautas dziesmām. Tas varētu liecināt par objektīvu realitāti, kas bagātina mūsu garīgo dzīvi, izpratni par šo Dieva pasauli, kā tā iekārtota, kur tajā ir mums paredzētā vieta.

Kristietības izcelšanās

Materiālu sagatavojis Indulis Ķēniņš.“Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes; es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.”
(Mateja 10; 34)
Mūsu ēras pirmajos gadsimtos milzīgā Romas impērija, ārēji saglabādama un pat palielinādama savu varenību, iekšēji kļuva aizvien nespēcīgāka.
Šādam impērijas spēku izsīkumam bija vairāki cēloņi, no kuriem par būtiskāko varētu uzskatīt, lai cik dīvaini tas arī neliktos, tieši šo ārējo varenību – visdažādāko ģeogrāfisko reģionu, visdažādāko etnosu savienošanu vienā saimnieciskā un administratīvi politiskā sistēmā, kurā vienīgais kopā saturētājs faktors bija militārais spēks, - tas nozīmē, ka impērija varēja pastāvēt tikai, balstoties uz šo spēku, no kura bija atkarīga ne vien valsts ārējā un iekšējā drošība, bet arī administratīvi politiskā vadība kopumā: vairāk vai mazāk sekmīga varēja būt tā imperatora darbība, kurš spēja izpelnīties karaspēka vairākuma atbalstu.

Es atceros

Stāvot muzejā pie atjaunotajiem 11. gadsimta tērpiem un rotām, brīnījos. Redzēju karaļu cienīgu skaistumu, bet man tika stāstīts par dzīvi nožēlojamās, dūmu pilnās būdiņās, par savstarpēju ķildošanos, melošanu un zagšanu.

Tad es brīnījos par dūšīgajiem karotājiem vikingiem, kas spēja pakļaut vai visas Eiropas piekrastes un lielos Krievzemes upju ceļus, kamēr mūsu tēvutēvu zemi vikingiem nācās apiet ar līkumu. Bet man tika stāstīts par neorganizētām ciltīm, kas allaž kādam maksājušas pakļautības meslus.

Miķeļdiena Dobelē

29. septembrī plkst. 13.oo Dobeles novadpētniecības muzejā notika
Ezoterikas biedrības ''Ceļš'' (Dobele) un ''Viedums'' (Liepāja)
sadraudzības pasākums:

Latviešiem bija SAVA reliģija

http://www.draugiem.lv/blogs/?p=7361137

Svētceļojums uz Sevi

Mēs traucamies apskatīt svešas un tālas zemes, bet cik daudz neparastu vietu ir mūsu pašu dzimtenē! Dejotāja Vija Vētra reiz teica – īstā Latvija ir laukos. Tad nu dosimies pie mātes dabas!

Par vienu no noslēpumainākajām Latvijas vietām uzskata  Velnezeru – 1,9 ha lielu ezeru, kura unikalitāte raksturojama ar dzidrākā Latvijas ezera godu, kaut tur nav avotu un caurteces, un ar netipiski mazu ūdensaugu un zivju daudzumu.
Ezers atrodas dažu kilometru attālumā no Aglonas, dabas lieguma statusā ir 32 gadus.