08 marts, 2018

8.marts?

8. marts. Ko svinēt?

Klāra Cetkina, 8.marta "māte", ne velti par svinību dienu izvēlējusies tieši šo datumu - 1910.gadā tas sakritis ar ebreju svētkiem Purim, kurus svin saistībā ar notikumu senebreju vēsturē, kad persiešu ķēniņiene Estere izglāba ebrejus no iznīcināšanas. ( http://woman.delfi.lv/dzivesveids/atputa/8martam-100.d?id=37226883)
aivarsk 8.marts 2012 12:33


Izmanīgā ebrejiete prata likt lietā savu valdzinājumu, lai panāktu no Ahasvera solījumu izpildīt jebkuru viņas vēlēšanos. Apreibis no vīna un mīlas priekiem ķēniņš dvesa Esterei: „Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Estere? Lai tas top izpildīts!” Audžutēva Mordohaja samācīta, mīlas priesteriene atklāja Ahasveram savu tautību un pavērsa valdnieka dusmas pret ebreju nelabvēli Hamanu. Aizvainoto augstmani pakāra un represijas pret ebrejiem tika atceltas.
Taču Mordohajs alka vēl asiņu un Ahasvers, Esteres burvīguma apmāts, atļāva ebrejiem atriebties saviem ienaidniekiem, kā vien tiem kārojas. Ebreji nokāva visus savus ienaidniekus. Nomaitādami tos, viņi izdarījās ar pretiniekiem pēc sirds patikas.  Persijas galvaspilsētā Sūsās ebreji iznīcināja piecsimts vīru. Viņi pakāra arī desmit Hamana dēlus Paršandatu, Dalfonu, Aspatu, Poratu, Adalju, Aridatu, Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzatu. Par godu bērnu noslepkavošanai Purima rituālā ir ieviests Nešima Ahat – viens elpas vilciens, kurā jāizrunā desmit noslepkavoto Hamana dēlu vārdi, tādējādi uzsverot, ka puiši tika pakārti vienlaicīgi. Tomēr ar to nebija gana. Ebreji nokāva Sūsās vēl trīssimts vīriešus. Valsts mērogā viņi nogalināja septiņdesmit piecus tūkstošus persiešu. Nāvei nolemtie nevarēja pretoties, jo visu zemju lielkungi, ķēniņa vietvalži, pārvaldnieki un ierēdņi bailes no Mordohaja palīdzēja ebrejiem. Nonāca līdz tam, ka, bīdamies par savu dzīvību, daudzi persieši uzdevās par ebrejiem. Karnevāls Purima laikā ir ņirgāšanās par šiem nelaimīgajiem.
Maskarāde ļauj dzīrotājiem caur laikmetu griežiem vēlreiz izbaudīt persiešu kaunā krišanu. Pēc vērienīgās asinspirts, ebreji atpūtās ādāra mēneša četrpadsmitajā datumā un padarīja to par dzīru un prieka dienu. Bet ebreji Sūsās uzdzīvoja ādāra mēneša piecpadsmitajā dienā. Mūsdienās piecpadsmitajos datumos ebreji līksmo Jeruzalemē, kas pēc sava nozīmīguma pielīdzināta Sūsām. Pēc noorganizētā masu slaktiņa Mordohajs tika vezīra godā un bija otrais valstī pēc ķēniņa Ahasvera. Ebreji viņu cienīja, jo viņš gādāja par labklājību visam savam dzimumam. Persijas iezemieši to izjuta uz savas ādas – ķēniņš Ahasvers uzlika nodevas visai zemei un jūras salām.(http://www.dievzeme.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=18:vai-dsim-hamana-ausis&catid=5:analtiskais-viedoklis&Itemid=4)
Lai nu kā, iepriekšējā gadsimtā, sākotnēji tiešām šī diena nav vis veltīta visam daiļajam dzimumam, bet sievietēm - cīnītājām par sieviešu tiesībām, revolucionārēm, strādniecēm. Padomju Savienībā no 1965.gada 8.marts bija brīvdiena un, lai arī tur reizēm valdīja pārprasts dzimumu vienlīdzības princips - sak, arī sieviete var būt asfaltbetonētājs, traktorists, tomēr ar laiku šie svētki kļuva par visu PSRS sieviešu svētkiem un daļēji arī par māmiņu dienu - 8.martā bērni pasniedza savam mammām pirmos pūpolzariņus un savus zīmejumus ar laba vēlējumiem, tādējāji izskaužot kristīgās baznīcas Mātes dienu, kā arī mīlestības svētkus Svētā Valentīna dienu, kuras tradīcija kristīgajā Eiropā nāk no V gs..(http://woman.delfi.lv/dzivesveids/atputa/8martam-100.d?id=37226883)
8. marts - purims (pēc vecā stila 23. februārī)

Lai pasaulei uzspiestu svinēt 75000 persiešu masu slepkavību, ko žīdi sauc par purimu tika masonu pakļautībā esošās valstīs ieviesta tā saucamā sieviešu diena.. Vairāk par to Juri Lina grāmatā «Zem skorpiona zīmes» 233. lpp.

Esteres grāmata

[3] Un visu zemju lielkungi, ķēniņa vietvalži, pārvaldnieki un ierēdņi palīdzēja jūdiem, jo bailes no Mordohaja bija sagrābušas viņus savā varā.

[4] Jo Mordohajs bija liels ķēniņa pilī, un viņa slava izgāja pa visām zemēm; cieņa pret Mordohaju un viņa cēlums kļuva arvien lielāki.

[5] Tā jūdi kāva visus savus ienaidniekus, cirzdami ar zobenu, slepkavodami un nomaitādami tos, un viņi darīja saviem ienaidniekiem pēc savas patikas.

[6] Arī Sūsas pilī jūdi nokāva un iznīcināja pieci simti vīru.

[7] Un viņi nokāva arī Paršandatu, Dalfonu un Aspatu,

[8] Poratu, Adalju un Aridatu,

[9] Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzatu,

[10] desmit Hamana, Hammedata dēla, jūdu ienaidnieka, dēlus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.

[11] Tajā pašā dienā Sūsas pilī nokauto skaits tika paziņots ķēniņam.

[12] Un ķēniņš sacīja ķēniņienei Esterei: "Sūsas pilī vien jūdi ir nokāvuši un iznīcinājuši pieci simti vīru un arī desmit Hamana dēlus. Ko gan viņi nav izdarījuši tad pārējās ķēniņa zemēs! Tomēr kāds ir tavs lūgums? Lai lūgtais tev top piešķirts! Un kāda vēl ir tava vēlēšanās? Lai tā top izpildīta!"

[13] Un Estere sacīja: "Ja tas ķēniņam patīk, lai jūdiem, kas ir Sūsās, top dota vaļa rīkoties pēc šīs dienas pavēles arī vēl rīt, un Hamana desmit dēlus lai pakar pie karātavām!"

[14] Tad ķēniņš sacīja, lai tas tā top darīts, un Sūsās izsludināja ķēniņa pavēli, un desmit Hamana dēlus pakāra.

[15] Jūdi, kas bija Sūsās, sapulcējās arī četrpadsmitajā ādāra mēneša dienā, un viņi nokāva Sūsās vēl trīs simti vīrus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.

[16] Un pārējie jūdi, kas bija ķēniņa zemēs, arī apvienojās un uzstājās par savu dzīvību un panāca mieru no saviem ienaidniekiem; viņi nokāva septiņdesmit pieci tūkstošus no tiem, kas viņus nīda, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.

[17] Tas notika ādāra mēneša trīspadsmitajā dienā, un viņi atpūtās tā četrpadsmitajā dienā un padarīja to par dzīru un prieka dienu.

[18] Bet jūdi, kas bija Sūsās, sapulcējās mēneša trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā un atpūtās tā piecpadsmitajā dienā, un padarīja to par dzīru un prieka dienu.

[19] Tādēļ jūdi, kas dzīvo ciemos un miestos, pārvērš ādāra mēneša četrpadsmito dienu par prieka, dzīru un svētku dienu, kad sūta ēdienus cits citam.

[20] Un Mordohajs uzrakstīja šos notikumus. Un viņš sūtīja vēstules visiem jūdiem, kas bija visās ķēniņa Ahasvera zemēs, tuviem un tāliem,

[21] lai uzliktu viņiem par pienākumu svinēt ādāra mēneša četrpadsmito dienu, arī tā piecpadsmito dienu katru gadu -

[22] kā dienas, kurās jūdi ir panākuši mieru no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā bēdas viņiem ir pārvērtušās par prieku un sēras par svētku dienu, padarot šīs dienas par dzīru un prieka dienām, kad sūta cits citam ēdienus un dāvanas trūcīgiem.

[23] Tā jūdi pieņēma kā paražu to, ko viņi toreiz bija iesākuši darīt un ko Mordohajs viņiem bija savās vēstulēs ieteicis, tāpēc

[24] ka agagietis Hamans, Hammedatas dēls, visu jūdu ienaidnieks, bija gan sataisījies pret jūdiem, lai viņus iznīcinātu, un bija metis pūr, tas ir, meslus, lai viņus izdeldētu un iznīcinātu,

[25] bet, kad Estere griezās ar lūgumu pie ķēniņa, ķēniņš bija pavēlējis ar rakstu, lai Hamana ļaunais nodoms, ko tas bija iecerējis pret jūdiem, krīt atpakaļ uz viņa paša galvu un lai pakar viņu un viņa dēlus pie karātavām.

[26] Tādēļ šīs dienas sauc pūrīm, pēc vārda pūr. Un šīs vēstules satura dēļ un visa tā dēļ, ko viņi bija redzējuši un piedzīvojuši,

[27] jūdi apņēmās un uzlika par pienākumu saviem pēcnācējiem un visiem, kas pieslējās viņiem, ka viņi nepalaidīs, bet svinēs šīs divas dienas, kā viņiem ir rakstīts priekšā, viņu pašu stingri noteiktā laikā ik gadus;

[28] ka šīs dienas tiktu pieminētas un svinētas katrā paaudzē, katrā dzimtā, katrā zemē un katrā pilsētā; šīs pūrīm dienas nedrīkst iznīkt no jūdu vidus, un to piemiņa nedrīkst zust starp viņu pēcnācējiem.

[29] Tad ķēniņiene Estere, Abihaila meita, un jūds Mordohajs ar visu savu ietekmi rakstīja otru vēstuli par pūrīm, lai tos apstiprinātu.

[30] Un viņš izsūtīja visiem jūdiem Ahasvera valstī, uz simts divdesmit septiņām zemēm, vēstules, kas bija pilnas ar miera un patiesības vārdiem,

[31] lai apstiprinātu šīs pūrīm dienas noteiktā laikā, kā viņiem jūds Mordohajs un ķēniņiene Estere bija noteikuši un kā viņi paši sev un saviem pēcnācējiem to bija apstiprinājuši līdz ar priekšrakstiem par gavēšanu un vaimanāšanām.

[32] Un Esteres pavēle apstiprināja šos noteikumus par pūrīm; un tas tika ierakstīts grāmatā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru